local-stats-pixel fb-conv-api

Drausmu stāsti - Oikavārs10

73 0

Šoreiz nākšu klajā ar nelielu drausmu stāstu sēriju, drausmu stāstus gan nerakstīšu pārāk nopietnus, bet gan vairāk tādus, par kuriem var pasmieties. Ja esi no tiem, kuru patreiz nomāc kkāda veida bailes, labāk nelasi šos rakstus, jo šis raksts ir paredzēts tiem, kuri nespēj pienācīgi iemigt, jo ir sevi pārslogojuši ar infromācijas uzņemšanu. Ja agrāk tiem, kuriem radīja grūtības iemigt ieteica palasīt "Zaļo zemi" vai skaitīt aitas, līdz tevi pārņem nepārvarms grudums, kurš ļauj tālāk slīgt miegā, tad tagad ne vienmēr šāda veida pasākumi palīdz, jo liela daļa mūsdienās pavada visai daudz sava laika pie tālrāža ekrāna, kas kaut kādā mērā atspoguļojas uz to, cik labi ir iespējams sevi atpūtināt nakts laikā, lai rītam nākot būtu gatavs sevī uzņemt jaunu informācijas porciju.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Drausmu-stasti-Kolocs/836439
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Drausmu-stasti-Zobgruvis/835639
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Drausmu-stasti-Bobaks/835489
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Drausmu-stasti-Skerausis/834606
Oikavārs

Pirms pasaule bija iekļauta vien dzeltenās Saules gaismā, ļaudis netika apdraudēti no mistiskā rādījuma Oikavāra, kurš Mēnesim aizsedzot Sauli, spēj izlīst no dziļākajām Zemes plaisām un nodoties savām netiklajām vajadzībām. Pirms gadu simtiem vai tūkstošiem nevienam nebija iespēja uzzināt, kas ir Oikavārs un kā viņš nokļuva Zemes dzīlēs, kur savu tumsas plosīto ķermeni silda magmas mutuļojošajās liesmās. Oikavāru Zemes dzīlēs iesprostoja kāda Marsa atlūza, kuru kādam izplatījumu sķeļjošam metiorītam, ietriecoties Marsa virsmā, atlauza trieciena radītais spēks. Marsa atlūzu pirms pāris gadiem no Zemes dzīlēm izcēla pētnieki, kuri neskaitāmas reizes tika brīdināti par draudošajām briesmām, taču viņiem par visu svarīgāk bija panākt savu, tos nerūpēja ne bads, kurš pārņem izdedzināto labības lauku apvidus, ne bezpajumtienki, kuri zaudē visu to mājas aizkalojot cunami. Viņi to vien zināja, kā kurināt naftu un gadiem ilgi darbināt dziļurbuma urbi, jo iespējams, jūtot Oikavāra tuvumu, tie ļāvās viņa hipnotiskajam spēkam, kurš viņus pārņēma kā transs, kurš agrāk lika mēnessērdzīgajiem miegā staigāt. Kad beidzot, dziļurbuma urbjiem spalgi dūcot, tika pāršķelts uz Zemi atlidojošais klintsbluķis, kurš bija iestrēdzis Zemes sejas plaisā, tad Okavāra ieslodzījumam beidzot pienāca beigas un Oikavārs tagad pārvietojas pa Zemes virsu. Tumsa ir Okavāra lielākais sabiedrotais, bez tumsas Oikavārs nav spējīgs pārvietoties, jo aizritot tik daudz laikam Zemes dzīlēs Okavārs pavisam atrada no Saules izsijātās gaismas pār Zemes virsmu. Tas gan netraucē Oikavāram censties atgūt spēju paņemt vairāk un ieraut savās nāsīs vairāk dvēseļu, kas tam dod iespēju panest vairāk Saules gaismas. Oikavāra soļi ir kā viegla tirkšķēšana, kura pavada kādu, līdz tam ir klāt piezadzies Oikavārs. Oikavārs uzklūp bez brīdinājuma un viņa mērķis ir kādam ielūkoties uzreiz abās acīs vienlaicīgi, kas tam ļauj sagraut kāda dvēseles vārtus, lai aprītu tā dvēseli. Oikavārs dvēseles vietā atstāj savu liesmu, kura it kā ļauj cilvēkam būt tādam, kāds viņš ir ikdienā, taču Oikavāra liesma ir kā pavediens Oikavāram, lai tas spētu piezagties kādam, kurš savā ceļā ir sastapis Oikavāra liesmas nesēju un nespēj nosargāt savas dvēseles vārtus, nododot uzticību Oikavāra liesmas gaismai, kura gan vēl pagaidām nav spožāka par Saules staru nesto gaismu.

lasi, vērtē, komentē emotion

73 0 10 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 10

0/2000
Krabis
2 0 atbildēt

 emotion 

2 0 atbildēt

Baisi! Cerams, ka par saules nesto gaismu nekas nekļūs specīgāks!

2 0 atbildēt

Sērija turpinās? emotion  emotion 

2 0 atbildēt

 emotion 

2 0 atbildēt