Tabaka4

Tabakas tipi:

Aromātiskā, virs uguns žāvētā tabaka. Aromātiskā, virs uguns žāvētā smēķēšanas tabaka ir spēcīga tabakas varietāte, kuru izmanto kā sastāvdaļu pīpju tabakas maisījumos. Amerikas Savienotajās Valstīs to audzē Tenesijas štata rietumu daļā, Kentuki štata rietumos un Virdžīnijas štatā. Kentuki un Tenesijas štatā audzēto aromātisko, virs uguns žāvēto tabaku izmanto košļājamajā tabakā, šņaucamajā tabakā, dažās cigaretēs un kā garšvielu lapu tabakas maisījumos, kurus izmanto pīpēs. Tai ir bagāts aromāts, nedaudz līdzīgs puķu aromātam. Cita aromātiskā virs uguns žāvētā tabaka „Latakia” tiek ražota no dažādām N. tabacum variācijām. Tabakas lapas tiek kūpinātas virs vietējās cietkoksnes ugunskuriem un aromātiskajiem krūmājiem Kiprā un Sīrijā. „Latakiai” ir spilgti izteikta garša un ļoti īpatnējs dūmakains aromāts.

Gaišlapu tabaka. Gaišlapu tabaka ir tabakas šķirne, kuru vairāk pazīst kā „Virdžīnijas tabaku”. Lielākā daļa Amerikas Savienotajās Valstīs izaudzētās tabakas ir ar tumšām lapām un žāvēta virs atklātas uguns. Šo tabakas tipu stādīja auglīgās zemienēs un to žāvēja vai nu virs uguns vai gaisā. 17. gadsimta beigās bija pieprasījums pēc maigākas, vieglākas un aromātiskākas tabakas, tāpēc dažos ASV štatos ieveda selekcionētās maigākas variācijas tabakas augus no citiem štatiem. Fermeri eksperimentēja ar dažādiem žāvēšanas procesiem, bet iegūtie rezultāti nedeva peļņu. Bija novērots, ka smilšainas augstienes producēja tievākus un vājākus tabakas augus. Kādam fermerim Ziemeļkarolīnā bija diezgan daudz neauglīgas, smilšainas augsnes, kur tika iestādītas jaunās „zelta lapu” varietātes. 1839. gadā tika izaudzēts pirmais gaišās tabakas paraugs. Žāvēšanā tika izmantotas kokogles. Karstums padarīja tabakas lapas dzeltenas – gaišas. Izmantojot šo atklājumu, tika attīstīta sistēma gaišās tabakas ražošanai, audzējot to nabadzīgākā augsnē un žāvēšanā izmantojot kokogles.

Baltā tabaka (White burley). 1864. gadā Džordžš Vebs (George Webb) no Ohaio štata, stādot sarkanās tabakas sēklas, pamanīja, ka dažas sēklas bija bālas un it kā slimīgas. Tās tika atlasītas un pārstādītas citā laukā. Iegūtajām izžāvētajām lapām bija ārkārtīgi laba kvalitāte, kas guva atzinību ne tikai štatā, bet visā valstī. Gaisā žāvētās lapas bija ar maigāku garšu un vairāk absorbējošas nekā citas varietātes. Šo tabakas šķirni nosauca par balto tabaku, un tā kļuva par galveno sastāvdaļu košļājamai tabakai, amerikāņu pīpju maisījumos un amerikāņu stila cigaretēs.    

„Ēnas” tabaka. Amerikas Konetikutas štats ir viens no svarīgākajiem tabakas audzēšanas rajoniem visā Amerikā. Pirms eiropieši ieradās šajā rajonā indiāņi ievāca ražu no savvaļas tabakas augiem, kas auga Konetikutas upes krastos. Šodien Konetikutas upes ieleju pazīst kā tabakas ieleju, un tabakas lauki un žāvēšanas šķūņi ir redzami no lielākās Konetikutas lidostas. Tur audzēto tabaku pazīst kā „ēnas” tabaku, un to lieto dažu pasaules labāko cigāru ārējos apvalkos. Šo tabaku sauc par „ēnas” tabaku tāpēc, ka šīs tabakas augus audzē ēnā. Pirmie kolonisti no indiāņiem iemācījās smēķēt tabakas pīpes un tāpēc sāka rūpnieciski apstrādāt tabakas augus. Šim procesam bija arī pretinieki, kas tabaku dēvēja par „ļauno nezāli”. 1650. gadā šo augu Konetikutā aizliedza ar likumu, bet jau ap 1800. gadu cigāru smēķēšana kļuva populāra.

 „Perique” tabaka. Tabaka ar, iespējams, visstiprāko garšu ir „perique” tabaka, kas nāk no Luiziānas štata ASV. Choctaw un Chickasaw indiāņu ciltis apstrādāja šo tabakas auga varietāti un ieguva tabaku ar īpatnēju garšu. Amerikāņu fermeris Pjērs Čenets ir atzīts par pirmo, kurš padarīja šo vietējo tabakas šķirni par „perique” tabaku. Šīs tabakas augus apcērp, lai to agrīnās augšanas periodā būtu tieši 12 lapas. Jūnija beigās, kad to lapas ir tumši zaļas un paši augi ir aptuveni 600 līdz 750 mm augsti, visu auga ražu novāc, to dara vakaros, tabakas augus pakar žāvēties žāvēšanās šķūnī. Kad lapas ir daļēji izžuvušas, bet joprojām lokanas (parasti pēc apmēram 2 nedēļām šķūnī), no tām noņem visus palikušos netīrumus, lapas samitrina ūdenī un attīra ar rokām. Tad lapas sarullē apmēram 450 g rullīšos un sapako viskija mucās. Tad šo tabaku tur zem spiediena, izmantojot ozolkoka klucīšus un masīvus skrūvējamos domkratus, izspiežot gandrīz visu gaisu ārā no joprojām mitrajām lapām. Aptuveni vienu reizi mēnesī šo spiedienu pazemina un katru rullīti apstrādā ar rokām, lai ielaistu nedaudz gaisu tabakas lapās. Pēc gada šādi apstrādājot „perique” tabaka ir gatava izmantošanai, kaut gan to var turēt zem spiediena arī vairākus gadus. Paildzināti atstājot šo tabaku gaisā, tiek pazeminātas „perique” tabakas raksturīgās pazīmes. Gatava tabaka ir tumši brūna, gandrīz melna, ar auglīgu, nedaudz etiķainu aromātu. Uzskatīta par visu tabaku „trifeli” „perique” tabaka tiek izmantota kā sastāvdaļa daudzos pīpju tabaku maisījumos, bet tā ir pārāk stipra, lai to smēķētu tīrā veidā. Kādu laiku svaigi mitro „perique” tabaku arī košļāja, bet tagad to neizmanto šādam nolūkam. Nezināmu iemeslu dēļ šo specifisko „perique” tabakas šķirni ar īpatnējo garšu un raksturu var iegūt tikai nelielā apkārtnē ap Svētā Džeimsa Pagastu apmēram piecu līdz sešpadsmit kilometru rādiusā. Kaut gan tā ir augstiene, Svētā Džeimsa Pagastā saražo apmēram 20 „perique” tabakas tonnas gadā. „Perique” tabaku visbiežāk izmanto kā pīpju tabaku, un tā joprojām ir diezgan populāra starp pīpju smēķētājiem, parasti samaisīta ar tīru Virdžīnijas tabaku, lai būtu piegarša, stiprums, un vēsums maisījumā.

Austrumnieciskā tabaka. Austrumnieciskā tabaka ir saulē žāvēta, ļoti aromātiska, ar mazām lapām. Varietāte, ko audzē Turcijā, Grieķijā, Bulgārijā un Maķedonijā. Austrumniecisko tabaku bieži dēvē par „Turku tabaku”, jo šie reģioni visi ir bijuši Osmaņu Impērijas daļa. Daudzas no pirmajām cigarešu markām taisīja lielākoties vai pilnībā no Austrumnieciskās tabakas. Mūsdienās tās galvenais pielietojums ir pīpju maisījumos un it īpaši cigarešu tabakā (tipiskās Amerikāņu cigaretēs ir Virdžīnijas, baltās un austrumnieciskās tabakas maisījums) 

nesmēķējiet ,ja nesat vismaz 18 gauds vecs, vai vēl labāk vispār nesmēķējiet:)

paldies par uzmanību.