Bērnu seksuālā aizskaršana.28

*''Es neatceros, ko viņi teica. Es atceros tikai to, ko viņi darīja.''
*''Tas nav nekas traks. Tādi tie puiši ir. -Draugs''

''Pāris nedēļas pēc notikumu iesniegšanas policijā un seksuālās aizskaršanas klīnikā, viņa sāka izrādīt ļoti seksualizētu uzvedību, kas nebija normāla priekš viņas un noteikti nebija normāla priekš piecgadīga bērna. Viņa bija kļuvusi neieinteresēta skolā un negribēja pildīt mājas darbus, ko viņa agrāk izbaudīja. Es pateicu seksuālās aizskarsmes klīnikai par manām rūpēm un Meisijas uzvedību. Viņi ieteica, lai Meisija dara terapētisku darbu ar NSPCC (Nacionāla sabiedrība, kas rūpējas par to, lai tiktu novērsta nežēlība pret bērniem) un viņa sāka tikties ar Amēliju.''

''Es esmu pamanījusi pārmaiņas Meisijā kopš viņa sāka strādāt ar Amēliju; viņa liekas vairāk noteikta un gatava paziņot pārkāpumus. Viņa ir pieteikta jaunā skolā un mācās ļoti labi. Viņa ir pārstājusi seksualizēto uzvedību.''

''Mēs nezinājām, cik ilgi seksuālā aizskaršana notika. Meisijas uzvedība mainījās pāris mēnešus pirms viņa mums pastāstīja par aizskaršanu un, no tā, ko mēs saprotam no Meisijas terapijas, aizskaršana, par ko viņa man stāstīja nebija vienīgā reize, kad tas notika.''

''Meisija noklusēja par aizskaršanu, kas ar viņu notika, jo viņa nesaprata, kas tiek ar viņu darīts un arī tāpēc, ka viņai bija bail kādam to pastāstīt. Es nebiju Meisijai teikusi, ka cilvēki nedrīkst viņu aiztikt vietā, kur viņa velk apakšbikses, jo nekad nedomāju, ka kaut kas tāds varētu notikt ar bērnu. Tas nebija kaut kas, par ko es domāju, ka man jau vajag ar viņu parunāt.''

''Ja Meisija būtu zinājusi to, ka tas, kas ar viņu notika nebija normāli, tad viņa būtu ar mani par to runājusi un mēs būtu spējuši pārtraukt aizskaršanu ātrāk.''

*''Uz priekšu, kliedz - neviens tev nepalīdzēs.''
*''Es iznīcināšu telefonu pirms tu paspēsi uzzvanīt policijai. -Mans bijušais puisis, kamēr turēja mani pret sienu aiz kakla''

*''Mēs to darīsim līdz tu beigsi raudāt''
*''Es tevi sasiešu un iz**zīšu, ja tas būs nepieciešams''

2. Dženiferas stāsts.

''Kad man bija trīpadsmit gadi, es un mana mamma sākām ļoti daudz strīdēties un es sāku bēgt prom no mājām. Policija zvanīja maniem draugiem, bet neviens no viņiem nezināja, kur es biju.''

''Es negribēju iet mājās, tāpēc es dažreiz paliku ar svešiniekiem un pārgulēju ar viņiem. Tad man bija jumts virs galvas uz nakti un nedaudz ēdiena man vēderā. Man bija bail, bet nepietiekami, lai beigtu to darīt, jo tajā laikā tas bija labāk kā iet mājās. ''

''Vīrieši bija daudz vecāki par mani, bet viņi pat nepamirkšķināja acis, kad teicu, ka man ir trīspadsmit. Viens vīrietis teica, ka viņš bija savos divdesmit gados, bet izskatījās, ka viņš ir vismaz trīsdesmit gadus vecs. Mēs aprunājāmies, kamēr es gaidīju pie mana drauga dzīvokļa un, tāpēc, ka mana drauga nebija mājās, es iesēdos vīrieša mašīnā un aizbraucu uz viņa dzīvokli kopā ar viņu. Man palaimējās, ka nekas slikts ar mani nenotika, es varēju tikt sazāļota vai piekauta, bet nekas tāds nenotika. Es arī biju kopā ar cilvēkiem, kuri bija daudz vecāki par mani. Man patika vecāki vīrieši un es neredzēju tajā neko nepareizu un sliktu.''

''Kā strīdi ar mammu palika arvien sliktāki, es sāku bēgt prom uz ilgāku laiku un es biju prom, apmēram, mēnesi. Dažreiz es paliku ar draugiem vai maniem puišiem, vai ar kādu svešinieku, bet bija laiki, kad man nebija, kur iet. Es blandījos pa ielām pašā nakts vidū, un man bija bail.''

*''Būt jaunavai nevar būt tik slikti. Beidz vienreiz raudāt.''

''Es bieži zvanīju ChildLine un viņi iekārtotu man drošu vietu centrā priekš jauniem bēgļiem. Es zvanīju viņiem, apmēram, divdesmit reizes un viņi mani nomierinātu, ja es būtu tiešām pārbijusies. Centrs nebija jaukākā vieta, kur palikt, bet tas bija labāk kā pārgulēt ar svešinieku, lai man būtu vieta, kur palikt, jo to es negribēju darīt.''

''Skolas padomdevēja mani pierakstīja pie NSPCC, kad man bija trīspadsmit, jo vņa uztraucās par manu drošību. Es aizgāju uz viņu grupu sanāksmēm, kur viņi māca jauniem cilvēkiem, kas ir seksuāla ekspluatācija un, cik kaitīga tā ir. Es sapratu, ka vīrieši mani izmantoja un ka es tiku seksuāli kopta. Es domāju, ka es biju pieaugušais un ka es uzvedos kā tāds, bet es tāda nebiju. Tagad es to saprotu. ''

''Bija jauki aprunāties ar citām meitenēm, kuras gāja cauri tam pašam, kam es un zināja, kā tas bija. Es nepateicu nevienam no saviem draugiem par to, ko es darīju, tāpēc viņi nezināja un nesaprata, ko es piedzīvoju.''

''Bija lieliski apzināties, ka man bija vieta, kur iet un aizbēgt no visa. Mums tika iemācīts, kā parūpēties par sevi, ja mēs bijām bezpajumtnieces, un kā gatavot ēst. Daudzām no mums nebija ēdiena, tāpēc bija arī ēdiena ziedojumi.''

*''Pēc tam viņš man jautāja, vai man patika. Es cīnījos pretī visu laiku.''

*''Ja tu nebeigsi cīnīties, es vienkārši izvarošu tavu māsu... Tu to padari pārāk grūtu.''
*''Tikai tāpēc, ka tavs patēvs tev uzmācās, tu domā, ka visi ir pavedinātāji. -Mans tēvs pēc man uzmākšanās''

3. Alises stāsts

''Es biju ļoti jauna, kad mani seksuāli aizskāra ģimenes draugs. Man vajadzeja desmit gadus, lai kādam pateiktu par to, kam biju izgājusi cauri. Man bija bail par to, kas notika un nezināju, pie kā iet, lai to visu pastāstītu.''

''Skatoties atpakaļ, liekas, ka esmu zaudējusi visu savu bērnību. Augot vecākai, es izolēju sevi no savas ģimenes un draugiem, un man bija problēmas ar miegu. Es nespēju koncentrēties skolā un man bija problēmas ar atmiņu. Lai tiktu ar visu galā, es sāku fiziski sevi aizskart, proti, graizīties.''

''Es pateicu savai ģimenei par to, kas notika ar mani, kad biju jaunāka. Viņi man lika iet uz policiju un sociālajiem pakalpojumiem, un pastāstīt par notikušo. Policisiti bija jauki, bet man bija bail atbildēt uz jautājumiem – es uztraucos, ka neviens man neticēs.''

*''Beidz ārdīties. Tu uzvedies tā, it kā es tevi būtu izvarojis.''
*''Tas bija jauki.''

''Policija gribēja aizvest lietu uz tiesu. ''

''Viss tiesas process ilga trīs dienas - divas dienas tika pārbaudīti visi pierādījumi un viena diena bija, lai pieņemtu gala lēmumu. Aizstāvēšanas advokāts it nemaz nebija līdzjūtīgs. Viņš bija biedējošs, un es viņu neieredzēju. Viņš nosauca mani par meli un teica, ka ''es izdomāju visu uz vietas''. Es nespēju noticēt tam, ko viņš teica un domāju: kurš sešgadīgs bērns ko tādu izdomātu? Tu pat nezini par tādām lietām, kad esi sešus gadus vecs.''

''Es to biju slēpusi tik ilgu laiku pirms es to kādam pateicu. Mana atmiņa bija tukša tikko kā iegāju telpā. Parasti es pasaku visu caur mākslu – es parasti par to nerunāju, tāpēc tas bija ļoti sarežģīti priekš manis''

''Iet uz tiesu un tikt izjautātai par maniem pierādījumiem atgrieza visas manas atmiņas par aizskaršanu. Es jutos tā, it kā mana atgūšanās bija mani aizsūtījusi atpakaļ uz visa sākumu. Murgi, kas lika man pamosties nakts vidū bļaujam, uzradās biežāk pēc tiesas. Man rodas paranoja biežāk kā gribētos. Es negribētu sniegt pierādījumus vēlreiz.''

*''Es nevaru nobeigt tevī... Kāpēc tev ir tik ļoti jāasiņo?''