Nekā, ko zaudēt #522

Pagāja viena stunda, divas un tad jau pienāca vakars. Mēs visu laiku runājām, smējāmies, ēdam un ik pa laikam Alexis mani noskūpstīja, kas mani pat iepriecināja, jo viņa skūpsti bija patīkamākais, kas vien varēja būt.

Bija jau pa visam vēl, bet es tā nevēlējos, lai viņš dodas prom, tāpēc apturēju,-Neej!- klusi noteicu un pievilku puisi pie sevis,-Neej,-ieskatijos puiša acīs, kuras dega kā uguntiņa.

-Es neiešu!- viņš pasmaidīja un pieplaka pie manām lūpām, un jau pēc sekundes manas kājas bija apķērušās viņa gurniem, bet rokas apvijušās ap viņa kaklu. Viņa rokas klejoja pār manu augumu, kas tikai izraisīja lielāku iekāri pēc Alexa.

Mēs aizgājām līdz dīvāna un apbrīvojāmies no drēbēm, kas notika lēni un ar daudz smiekliem.

Puisis atrāvās no manām lūpām un virzijās pa kaklu zemāk, līdz manām krūtīm, vēdera. Es pie sevis lēkāju aiz priekiem, šīš sajūtas bija perfektas.

Puisis atgriezās pie manām lūpām spēcīgāk un kaislīgāk, līdz es sāku jau elsot.

Alexis vien iesmējās un attaisīja manu krūšturi.

***

Atvēru acis un uzlūkoju blakus guļošo puisi. Viņš bija perfekts vienmēr - būdams nopietns, smaidot un guļot. Iedevu puisim maigu buču uz vaiga un izlīdu no gultas, līdz kurai aizrāpojām nakts melnumā.

Iegāju vannasistabā un uzlūkoju sevi. Mani sarkanie mati jau sāka zaudēt savu mirdzumu, acis bija pārgurušas no trakulīgās nakts, bet kaklu rotāja uzsūkts zilums, uz kura uzliku plaukstu un iesmējos. Viņš tur uzkavējās tikai nieka sekundi, bet paspēja atstāt pēdas.

Iegāju duša un noskalojos, piegāju pie spoguļa atkal un vēroju sevi. Manas acis bija jau nedaudz atmodušās, bet zilums kļuva košāks un pamanāmāks.

Izgāju no telpas un devos pie puiša, bet tālu nebija jāiet, jo viņš jau stāvēja pie vannasistabas durvīm.

-Labrīt, manu skaistulīt!- viņš sasveicinājās un noskūpstīja mani.

-Labrīt,- pasmaidīju un ielūkojos viņa brūnajās acīs, kuras vien gribēja mani atkal redzēt kailu. Iesmējos un novērsos no puiša.

Alexis ar vieglu rokas kustību atkal lika sevi uzlūkot, viņš noskūpstīja manu pieri un ierunājās,- Es gribu, lai esi mana meitene un tikai mana,- viņš nopūtās un saņēma savās plaukstās manas.

-Kas attur?- samulsināju puisi un noskūpstīju viņu,-Es būšu,- ātri noteicu un atkal pielipu viņa lūpām.


Paldies tiem, kuri ielika manā vietā bildes rakstam. Spokos radās problēmas, tāpēc pati nevarēju ielikt vēlamo bildi. Un paldies par plusiņiem, tie mani tikai iepriecina :)