Stereotipiski tiek uzskatīts, ka suns ir uzticīgāks par kaķi. Tomēr tālāk var izlasīt par 8 gadījumiem, kad kaķi ir pieradījuši savu uzticību saimniekam. Austrālijā kaķis 13 gadus vēlāk ir atgriezies pēc klaiņošanas. Stāsti par kaķiem, kas pazūd un atrodas jocīgās vietās, ir diezgan bieža parādība. Tas vienmēr ir jauks notikums ģimenei. Ja kaķim ir mikroshēma, tad var pilnīgi droši noteikt atrasta kaķa īpašniekus. Taču kaķi ir neatkarīgi dzīvnieki, brīžiem liekas, ka viņi uzskata sevi par mūsu īpašniekiem un ka jau svarīgām personām pienākas, viņiem ir daudz dažādu darīšanu, par kurām nevajag nevienam atskaitīties. Tas nekas, ka darīšanas ilgst pat gadiem. Kaķis ir lieliski piemērots saimniekiem, kuri ilgi strādā. Tas prasa mazāk rūpju, bet tas vel nenozīmē, ka mēs neesam kaķiem vajadzīgi. Tiem var būt dažādas personības, tomēr kaķu klātbūtne var nodrošināt slikta garastāvokļa pazušanu, bet ne radīt labu garastāvokli. Kaķi var būt arī dzīvībai bīstamu parazītu pārnēsātāji, bet pietiek, tālāk par brīnumainām atrašanās reizēm.
Pazudušie un atrastie kaķi9
Čārlzs, pēc astoņiem mēnešiem, 2000 km tālāk
2009.gadaa Robina Aleksa no Albukerkes, Ņūmeksikā devas uz Orleānu, lai būvētu mājas labdariibas organizācijai. Kad viņa atgriezās, kaķis bija pazudis. Pēc astoniem menešiem, viņa saņēma zvanu no Čikāgas Dzīvnieku aprūpes un kontroles organizacijas. Kaķis ar mikročipu ir atrasts un viņa ir identificēta kā īpašniece! Tomēr bija ari sliktas ziņas - ja sešu dienu laika kaķis netiks izņemts no patversmes, viņš tiks iemidzināts. Aleksai nebija laika brīnīties kā viņas kaķis ir nokļuvis 2000 km attālumā no mājām, jo kaķi vajadzēja atgūt. Viņa nevarēja atļauties ceļojumu turp un atpakaļ uz Čikāgu.
Vietējās ziņas šo notikumu padarīja publikai pieejamu - Aleksa lūdza, vai kāds neceļo uz Čikāgu un nevar viņai palīdzēt. Vietējais iedzīvotājs, kas devās uz kāzām Čikāgā pieteicas palīdzēt. Amerikas Aviolīnijas bez maksas nogādāja kaķi atpakaļ. Tas, kā kaķis nokļuva Čikāgā, paliek noslēpums.
Alfijs: deviņi mēneši un viena apglabāšana
Tika uzskatīts par aizgājēju, bet kaķis tomēr atgriezās. Veca dziesma Alfija gadījumā kļuva par patiesību īpašniekam Andželo Petrillo, Milnrova, Liela Mančestera, Anglija. Petrillo apglabāja kaķi pēc satiksmes negadījuma iepretī viņu mājai 2009. g. Pēc tam Petrillo ģimene pārcēlās uz citu dzīvesvietu. Pēc deviņiem mēnešiem paziņa no vecas dzīvesvietas piezvanīja Petrillo, lai pateiktu, ka ruds kaķis mēģina iekļūt vecajā mājaa. Apjukušie Petrillo devas uz veco māju, un tur bija Alfijs. Kaķis bija uzbarojies un tas bija acīmredzami, ka kāds par viņu ir rūpējies, tomēr nebija nekādu šaubu, ka tas ir Alfijs. Petrillo ģimene ir neziņā kā kaķi viņi ir aprakuši un kur ir bijis Alfijs.
Fuzijs, dzīvnieku veikalā pēc četriem gadiem
Mišela Vraita no Baringtonas, Ņuhempšīrā, bija sagrauta, kad kaimiņš pateica, ka viņas kaķim līdzīgs kaķis tika sabraukts zem mašīnas. Fuzijs neilgi pirms tam aizbēga no drauga mājas. Vraita domāja, ka tas ir pēdējais par šo kaķi, bet 2014.g. Kočeko ielejas humānā biedrība aizveda patversmes kaķi uz dzīvnieku veikalu, kurš tīri sagadīšanās pēc atradās netālu no Vraitas mājām. Neilgi pēc tam Vraita piestāja, lai nopirktu mājdzīvnieku piederumus. Jo vairāk viņa skatījās uz kaķi, jo vairāk bija pārliecināta, ka tas ir viņas Fuzijs. Pēc fotogrāfijām viņa atpazina Fuziju pēc unikālās zīmes uz ķepas. Tas noteikti bija viņas kaķis.
Tomēr Vraitai vajadzēja veikt adoptēšanas procedūru un samaksāt 85$ nodevu. Par to tika veiktas potes. Cerams, ka Fuzijs vairs nepazudīs tik ilgi.
Čārlijs, piecus gadus vēlāk.
Virdžīnija Fraibeka no Fortveinas, Indiana, domāja, ka vairs nekad neieraudzīs Čārliju pēc viņa pazušanas pirms pieciem gadiem. Pirms dažiem mēnešiem 10-gadigais kaķis nokļuva Fortveinas Dzivnieku Aprūpē un Kontrolē, un kaķa mikročips lava atrast saimnieci. Freibeka bija satraukusies un, atzinība veterināram, kurš pierunāja kaķim ievietot mikročipu.
Villovs, pēc pieciem gadiem un 3000 km
Kriss un Džeimija Skveiri no Bromfeldas, Kolorado, meklēja savu pazudušo kaķi Villovu 2006. g. beigās un 2007. g sākumā, kad īrnieks viņu kļūdas pēc izlaida no mājas. Viņi izvietoja plakātus, bet diemžēl nolēma, ka Villovs ir kļuvis par upuri koijotam vai citam savvaļas dzīvniekam. 2011.g. septembrī viņi saņēma zvanu no Dzīvnieku aprūpes un kontroles centra ...Ņujorkā! Villovs esot savākts 20-taja ielā un aizvests uz dzīvnieku patversmi. Skveiri tika atrasti skenējot kaķa miročipu. Lai ģimene bija pārvākusies uz Bolderu, viņi katram gadījumam bija atjaunojuši datus. Today šovs apmaksāja lidojumu uz Ņujorku, lai atgūtu Villovu. Kā gan viņš nonāca tik tālu no mājām? Kāds neapstiprināts avots apgalvoja, ka ņujorkietis esot devies slēpot uz Kolorado un pārveda kaķi mājās, tika nosūtīta pat bilde. Tas ir iespējams scenārijs, bet neviens nepieteicas, ka to ir izdarījis.
Örvar, septiņus gadus vēlāk.
Birkir Fjalar no Reikjavikas, mīlēja savu kaķi Orvar, bet pēc kucēna adoptēšanas, 2007.g. kaķis aizbēga. Fjalar regulāri pārbaudīja tuvējo dzīvnieku patversmi Kattholt, bet pēc dažiem gadiem nonāca pie secinājuma, ka kaķis ir vai nu miris, vai arī kāds cits to ir adoptējis. Viņš cerēja, ka Orvar ir ieguvis jaukus saimniekus. 2014.g. februārī viņš saņēma e-mailu no Kattholt, ka Orvar, kuram bija mikročips, ir atradies.
Atkalredzēšanās bija īpaši aizkustinoša. Sākotnēji viņš nevarēja noticēt, nevarēja saprast ko, lai sagaida. Tāpēc Birkir gatavojās uz ļaunāko, ka kaķis var būt zaudējis aci vai ausi, varbūt pat nāktos iemidzināt. Pēc ierašanās Birkir uzzināja, ka kaķis ir kautrīgs un parasti slēpjas stūrī. Tomēr kaķi pasaucot, viņš atskrēja uz uzrāpās uz saimnieka kakla.
Diksija, pēc deviņiem gadiem.
Kaķim Diksijai pazūdot 1999. g. saimniece Džilija Delaneja padomāja, ka kaķis ir gājis bojā satiskmes negadījumā. Lai gan 2008. g. poienāca ziņojums par klaiņojošu kaķi Birmingemas patversmē. Veterināram pārbaudot kaķa mikročipu tikai konstatēts, ka tas Delanejas kaķis. Kaķis tika atrasts tikai kilometra attālumā no kaķa vecās mājas.
Šelbijs, trīspadsmit gadi
Kad Šelbijs pazuda 2001.g. no mājām Džiilongā, Viktorija, Austrālija, Paula Harpera-Adama domāja, ka kaķi vairs neieraudzīs. Pēc 13 gadiem un četriem dēliem melnbalts klaidonis parādījās pie mājas durvīm. Paula kaulaino, noplukušo un utīm pārņemto kaķi aizveda pie veterināra un ievēroja, ka kaķis ir līdzīgs Šelbijam. Pēc salīdzināšanas ar vecām fotogrāfijām, visi nonāca pie secinājuma, ka tas ir tiešām ir tas pats kaķis. Šelbijs, kuram tagad ir 17 gadi, atsākas sniegt jebkādas norādes, kur viņš ir bijis, bet tomēr atrada ceļu uz mājām.
Tev patiks šie raksti
