local-stats-pixel fb-conv-api

Sirds netraucēs..6

149 0

Iepazīstinu jūs ar savu jauno stāstu. Nolēmu vairs neturpināt - Pamats zem kājām - un ceru, ka šis stāsts jums iepatiksies. Iesākums nav garšs, bet ceru, ka radīsies kāds iespaids. ;)) BAUDAM! Un komentāros rakstam, vai man turpināt! ;))


1.septembris.
Ah, atkal skola sākas, bet mani priecē tas, ka tas ir pēdējais mācību gads, kurš jāpārdzīvo.

Ir tikai septiņi no rīta, bet es jau uzsāku savu dienu.

Izlīdu no gultas un devos uz vannasistabu. Nomazgājos un atkal devos uz savu istabu.

Cik labi dzīvot privātmājā, kur katram atradīsies savs stūrītis.

Iegāju savā istabā. Ak, tā ir tik maziņa. Un tās zaļās sienas, šaurais dīvans un tā drausmīgā lustra! Kā man tas viss nepatīk. Bet es nedrīkstu sūdzēties, jo maniem vecākiem ir šādas tādas naudas problēmas.

Piegāju pie sava mazā skapja, atvēru to.

Dižs tā saturs nebija: pāris maikas, divi ģemperīši, viena vai divas normālas kleitas, un trīs bikses, vēl vieni šortiņi un divi svārki.

Izvēlējos savu melno kleitiņu. Tā bija klasiska, bet man patika.

Atlika vēl atrast kurpes. Paķēru sarkanas augspapēdenes.

Uzvilku to un devos pie spoguļa.
Ieskatījos tajā. Kā man riebjas savs atspulgs : visai netieva būtne ar gariem brūniem matiem, kas gan dabīgi ir rudi, zaļas acis un tā baltā āda, kuru nav iespējams nosauļot, tikai apdegt.

G-Nu, ko, matiņus atstāšu izlaistus. /iesmējos./

Papurināju matus un devos uz pirmo stāvus pie vecākiem.

G-Labs rīts visiem. /priecīgi iesaucos./

M-Labs rīts, Gabuci. /mamma nosaka un pasmaida./

T-Ak, labrīt. /nopūta./

G-Kas ir, tēt? /piegāju pie tēta./

T-Viss labi, Gabriel. /pasmaida./

Es zinu, tas smaids ir viltots, bet kāpēc?

G-Nemelo man.

T-Labāk ej uz skolu, tu nevari nokavēt, jo tev mazie būs jāved lielajā skolā.

G-Labi, bet kad atnākšu, tu visu man izstāstīsi.. /pasmaidu./

Iegāju koridori, paņēmu somiņu un devos ārā.

Mamma izskrēja pagalmā.

M-Bet brokastis?

G-Neuztraucies, gan jau pēc svinīgā iešu svinēt. /smejos./

Izgāju pa mājas vārtiņiem. Gāju ar kājām uz skolu, jo tas bija nieka 15 minūšu ilgs gājiens.

Man uznāca bailes, par tuvojošo skolas laiku. Vai viss būs kā parasti, vai arī būs kādas izmaiņas? Un gada beigās taču eksāmeni. Bet mani visvairāk baidīja mani klasesbiedri, jo tie nebija no tiem draudzīgākajiem cilvēkiem skolā. Bet lai vai kā, ceru, ka šis mācību gads būs jauku pārsteigumu pilns.

Turpināt?

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sirds-netrauces-2/711209

149 0 6 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 6

0/2000
Noteikti turpini !!!
0 0 atbildēt
Obligāti turpini!
0 0 atbildēt

Ja arī negribēsi, es tevi piespiedīšu turpināt. :D

0 0 atbildēt
Jaaaaaa
0 0 atbildēt
Anonīms to saka spokam ar lielu piredzi nu nē!!! Un ja kas tas ir tikai sākums! Un stāsts noteikti ir jāturpina!!:))
0 0 atbildēt
Es neturpinashu to stastu. Es jau izdzesu... Am, nu, neinteresants, atvainojiet, bet es neko nemainkshu, jo to stastu, ak, man pat necelas rokas to turpinat.. Bet ceru, ka ar nakoshajam daljam paliks interesantak, shi bija ka iepazishanas dalja..
0 0 atbildēt