local-stats-pixel fb-conv-api

Lēciens pār krauju 29

38 0

Nezinu kā tas gadījās, bet svešiniekam no Anglijas izstāstīju savu stāstu. Sirds par jaukajām zaudētajām mājām sāpēja. Viņš man teica, ka jābrauc man uz Angliju un pēc iespējas ātrāk, jo pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas savienības tas vairāk nebūs iespējams. Man sirds bailēs sažņaudās. Braukt uz Angliju? Pie svešinieka, turklāt vārdā Muhameds? Tur vēl ir laiks padomāt.
Pagāja dažas nedēļas, kuru laikā apstākļi kļuva vēl skumjāki. Dzīvokļa saimnieki nu termiņu samazināja no mēneša uz nedēļu, kas radīja mazas iespējas atrast labu jauno mājvietu. Steigā pārvācāmies uz dārgu un sliktu mājvietu. Apkārtne bija drūma un pelēka, daļa no manas dvēseles tika aizrauta prom.
Nolēmu parunāt ar Anglijas draugu. Viņš man sola palīdzēt un sūtīt naudu biļetei. Es piekrītu, jo tā šķiet vienīgā izeja no situācijas. Dažas dienas vēlāk rakstu viņam un saku, ka man bail braukt un saku, ka sūtīšu naudu atpakaļ un nebraukšu. Man atbild, ka naudu atpakaļ neņems, lai iepriecinu ar to ģimenes lockeļus, viņš man turpmāk palīdzēšot. Dažas dienas padomāju un nē, tomēr ja jābrauc, tad jābrauc. Nopirku biļetes uz Angliju un atpakaļ, ar 6 dienu intervālu. Ja gadās, ka apstākļi slikti, lai var atgriezties. Paralēli meklēju kādu, kam es Anglijā varu uzticēties. Lai nolaupīšanas gadījumā vismaz zina, kad es ierados un kāda nr. auto biju, ar kādu cilvēku braucu un kad pazudu. Jāizbrauc bija pēc 1,5 mēneša. Stāstīt to kādam no ģimenes neuzdrošinājos.
Ap to laiku arī atradu darbu Maximā. Bija jāstrādā pie salātu bāra un gaļas. Bija 3 dienas 16h maiņa galvenokārt. Lai gan pirmās darba stundas nebija ļoti saspringtas, tomēr nākamās, it sevišķi ap pusdienlaiku paņēma visu enerģiju. Turklāt vadība vienmēr piesējās, ja priecīgi nerunāju ar klientiem vai kkur. uz letes bija netīrs. Pusdienas gan bija ļoti labas - augļi, gaļa, siltais ēdiens, reizēm pat torte. Tomēr nedaudz priecēja, tas, ka tikšu drīz vien vaļā no vadības, kura par minimālo algu grib dabūt perfektos darbiniekus un regulāri aicina uz pārrunām par slikto darbu. Filozofija - mazāk brīvdienu, mazāk sava laika, tev taču galvenais strādāt, tikai motivēja skriet.
Dienās, kad man nebija lemts palikt līdz 23 veikalā, mēdzu pastaigāt pa tuvējo apkārtni un padrebināties par tuvāko nākotni. Par lielo lēcienu. Lai gan jebkuram mans plāns liktos pārāk bīstams, es zināju, ka neesmu tas tips, kas atrastu ko labāku par parasta pārdevēja darbu, bet gribējās dzīvē kko. arī vairāk kā tikai darbu un nu vairāk kā ne tik pievilcīgās mājas.
Gāja dienas un lielā lēciena diena tuvojās.

38 0 9 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 9

0/2000

Muhameds no GB... Pilns facebook ar šadiem viltus profiliem emotion 

2 0 atbildēt

 emotion 

0 0 atbildēt

EEE.. meitenīt ko tu dari ar savu dzīvi?  emotion 

Es ļoti ceru kad tas nav par tevi!  emotion 

Jau norakstīt to 20 gadu vecumā kad vel tev visa dzīve priekšā... Apdomā labi vai godīgs cilvēks sūtītu naudu svešiniekam, aicinot uz citu valsti!  20 gados vienai svešā valstī kas tūlīt vairs nebūs EU, nu nez vai tik man vienam tas šķiet diezgan riskants gājiens, vel jo vairāk nezinot ko tur darīt un kas tur sagaida!

Var dzīvē visādi iet un tu neesi ne pirmais ne pēdējais jaunietis kuram dzīvē ir apjukums, nezināšana, bailes, un skumjas, kas veicina depresiju! Es varu teikt kad lielākā daļa jauniešu pēc skolas beigšanas, iestājas šāds apjukums, kas man tagad jādara, ko darīt dzīvē, utt. Citiem tas ir vieglāk citiem grūtāk, bet ceļu var atrast vienmēr! Galvenais ir nepieņemt pārgalvīgus neapdomātus lēmumus kuri ar lielu riska procentu var tevi pazudināt uz mūžu!

Dzīve ir skaista un tā ir jābaida!  emotion  emotion 

0 0 atbildēt

👌

0 0 atbildēt

👍

0 0 atbildēt