local-stats-pixel fb-conv-api

Kāda ir tava spēju robeža?5

230 0

Teiciens saka, ka “bagāts nav tas, kam ir daudz, bet gan tas, kam pietiek ar to, kas tam ir.” Gluži tāpat ir ar mūsu spējām. Katram ir jāsaprot sev dotā spēju robeža un jābūt laimīgam to izdzīvojot.

Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā visus no bērnības māca būt par vadītājiem un līderiem, tādēļ visi, kas strādā veikalā vai slauka ielas, automātiski tiek pieskaitīti neveiksminiekiem, tādiem, kuri savā dzīves misijā ir izgāzušies. Tomēr, patiesībā ir tā, ka katrs darbs ir cienījams un ir jādara. Man ir sapnis par sabiedrību, kurā visi dzīvotu līdzās un novērtētu viens otra darbu. Kurā ietekmīgie neizturētos necienīgi pret zemākiem un zemākie nezākātu ietekmīgos. Ietekmīgajiem varētu jautāt: “Vai tad jūs paši vēlētos iznest atkritumus un uzkopt telpas? Kas tad jums gatavo kafiju un maltīti, kuru baudāt? Ja jūs paši to nedarāt, tad cieniet tos, kuri to dara jūsu vietā,” un otrādi. Bet domāju, ka otrādi nav tik lielas problēmas, jo “klientam vienmēr taisnība”, kas pieprasa pret maksātāju izturēties ar cieņu.

Problēma ir tajā, ka mēs katrs jūtamies kā indivīds nevis daļa no sabiedrības. Un citos mēs vēlamies redzēt tikai “vienu medaļas pusi”. Nākamreiz, kad jūtat neapmierinātību, padomājiet par to.

Lielāka alga cilvēkiem ir lielākas atbildības un sarežģītāku pienākumu dēļ. Pajautājiet sev, vai esat tik daudz mācījušies un vai jums ir attiecīga kvalifikācija, pirms zākājat kādu augstāk stāvošu personu. Cilvēki mīl sapņot par šādām darba vietām, pateicoties plusiem, bet nekad nedomā par mīnusiem un par ziedošanos, lai nonāktu līdz šādam amatam.

Un tāpat ir arī ar otru pusi, kuru parasti nenovērtējam. Sliktāk atalgotas darbavietas neprasa tādu atbildību no cilvēka. Cilvēkam ir lielāka brīvība garderobes izvēlē un izskata ziņā. Šādi varētu uzskaitīt vēl daudz plusu un mīnusu katrā pusē, bet mērķis ir parādīt to, ka viss ir balansā un nevienam nevajadzētu justies pārākam vai nicinātam neatkarīgi no ieņemamā amata.

Kādēļ pašam cilvēkam ir labi un veselīgi palikt savās spēju robežās?

Mēs esam aicināti uz to nevis tāpēc, ka kāds būtu izdomājis mākslīgas robežas, aiz kurām sākas „labāka dzīve”, kas paredzēta tikai dažiem. Bet tas ir tāpēc, ka mūsu spēju robeža ir labākā komforta zona laimīgai dzīvei. Tiekšanās pāri par to ievainos mūsu dzīvi.
Neapmierinātība ar sevi, savu izskatu, prāta spējām, finansiālo stāvokli, novērtējumu sabiedrībā, cilvēku ieved dusmās un sarūgtinājumā. Šāds cilvēks sāk noniecināt citu izskatu, sāk kritizēt citu pārdomas un paveikto, sāk piesavināt finanses un dara to visu, cerībā iegūt augstāku novērtējumu citu acīs.

Šāds cilvēks apkārtējiem nodarīs daudz sāpju, bet – kas vēl bēdīgāk – tieši šis ļaunums būs tas, kas atbaidīs labos un krietnos cilvēkus no viņa dzīves. Tiekšanās pāri savām robežām ievedīs cilvēku lielākā nelaimē un ļaunumā nekā robežu nepārkāpšana. Lai skaudība un ļaunums nespētu iznīcināt mūsu dzīvi, sena senču gudrība mums māca: “netiecieties pāri par sev nolikto, bet centieties sevi apvaldīt saskaņā ar to mēru, kas katram piešķirts.

Lai miers ar Jums visiem! emotion

230 0 5 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 5

0/2000

Tev var piekrist, galvenais ir saprast to ko tu vari, un ko nevari izdarīt..

7 0 atbildēt

Grūti būt laimīgam, ja nepietiek, ar ko samaksāt par elementārām lietām - elektrību, zobārstu, vienkāršu ēdienu. Mamm, man zābaki atkal spiež. Bet mammai pašai ir izlūzis nu jau priekšzobs, pastkastē ir brīdinājums par elektrības atslēgšanu, malkas pietiks līdz decembrim un vakariņām ir atkal kartupeļi. Ar žāvētām dillēm. 

Tu vari negribēt neko daudz, tu vari ekonomēt uz visu, ieskaitot lupatiņu lietošanu tualetes papīra vietā un zobu tīrīšanu ar pliku ūdeni (lietusūdeni, protams), bet tā nav laime, tā ir cīņa par izdzīvošanu depresīvā situācijā. Kādā brīdī vairs nepietiek spēka iestāstīt sev (un bērniem), ka mirdzošs sniedziņš ir skaisti. Jo sniedziņš nozīmē atkal slapjas kājas, slimības un aukstumu. 

Par vienkāršajiem darbiem (vienu adekvātu slodzi) ir jāvar saņemt tādu algu, ar kuru ir iespējams dzīvot, nevis izdzīvot (dzīvošanā neietilpst ceļojumi, grāmatas un kino; dzīvošanā ietilpst elementāras ikdienas vajadzības). 

Un tiem, kas šobrīd saņem lielas algas smalkos amatos, der neaizmirst, ka tā spēju robeža ir mainīgs lielums. Uz abām pusēm. No traumām un darbaspēju zaudēšanas neviens nav pasargāts. 

7 0 atbildēt

pašai domai protams piekrītu bet realitātē mēdz būt dažādi. ir gadijies redzēt gudrus spējīgus cilvēkus zemos amatos un pilnīgus muļķus augstos (protams arī otrādāk). atšķirība kā tevi dzīves ceļš aizved, kādas iespējas tev pati dzīve noliek priekšā. citam vecāki vai pazīstami iekārto un viņš urbinot degunu labi dzīvo kautgan ieguldījis tajā ir mazāk kā daudzi mazo darbu darītāji. ir protams arī kad mazo darbu darītājs peld pa straumi bet bieži esmu novērojis ka viņi tieši zin ko dara un ir pat priecīgāks. domāju ka tieši visādu izņēmumu dēļ arī viens otram nepatīk un tā ideālā situācija kad visi ir draugi ir ļoti grūti sasniedzama diemžēl.

1 0 atbildēt

Vai šis attiecas arī uz Ziemeļkorejā dzīvojošajiem?  emotion 

0 0 atbildēt