Bērna uguns laika limitēšana: ceļvedis bažīgiem paleolīta laika vecākiem1

Tu negribi būt sliktais tēls, bet tāpat tu arī gribi būt pārliecināts, ka tavs bērns nodarbojas ar kaut ko citu, kā mamutu medīšanu un akmeņu un kaulu vākšanu darbarīku gatavošanai. Tātad, kā lai nosaka pieņemamas robežas bērnam tajā pašā laikā nesagraujot sugas izdzīvošanai tik ļoti vajadzīgo ģimenes vienību?

Šeit būs daži ieteikumi:

Nosakiet skaidras, bet stingras robežas: Uguns ir jauka, bet tai ir savs laiks un vieta. Tāpēc nosakiet īpašus uguns skatīšanās laikus un pieturieties pie tiem. Labs laiks ir pēc vakariņām, kad uguns ir iedegta, tāpat kā no rīta, kad tā ir iedegta aukstās alas sasildīšanai. Tiem, kas dzīvo glaciālajos apgabalos, varētu būt grūtāk samazināt uguns izmantošanu, bet bērniem vajag atgādināt, ka tad, kad tu biji viņu vecumā, vairākas dzīvnieku ādas ļāva lieliski sasildīties. Atceries, tu esi patriarhs (vai matriarhs, atkarībā no jūsu sabiedrības struktūras) un tu nosaki noteikumus!

Izveidojiet mājoklī ugunij paredzētu vietu: tiem, kam ir maza ala, tas varētu būt grūti, bet arī uguns stūrīša radīšana ļautu atdalīt "uguns" vietas no pārējās dzīvojamās daļas. "Ne-uguns" vietās jūs varat droši nodarboties ar tradicionālajām lietām, kā sarunas (cik nu jūsu leksika to atļauj), bultu uzgaļu izgatavošana vai zīmēšanu dubļos. Atgādinot bērniem par ierastajām nodarbēm ļaus samazināt dancojošās uguns liesmas vilinājumu.

Vērojiet izmaiņas un runājiet par problēmām: daudziem bērniem uguns ir nekaitīga un patīkama piedeva viņu dzīvēs, bet citiem tā kļūst par visaptverošu kaislību. Ja bērns kļūst pārāk  piesaistīts ugunij, nekavējoties par to aprunājieties. Dažas uguns-apsēstas uzvedības būtu

- izklaidība: citu cilvēku ignorēšana telpā ar uguni

- runāšana vai domāšana par uguni, kad tās nav blakus

- mānīšanās: slepena uguns taisīšana un melošana par tās izmantošanu

- antropomorfizācija: runāšana un mijiedarbība ar uguni, it kā tā būtu dzīva, vecākie ir apliecinājuši, ka tas ir maz ticams, bet nevar izslēgt iespēju, ka aiz tās stāv kādas maģiskas elles būtnes.

Izveidot "ne-uguns" ģimenes laiku: šis ir pats svarīgākais, ja tas, ko tu dari ir vien bērna vides un uzvedības ierobežošana, tas īsti nestrādās. Tāpēc vajag izveidot kopīgas ģimenes aktivitātes, ko jūs regulāri darīsiet. Aktivitātes var atšķirties, bet medīšana un vākšana ir labs veids, kā izdzīvot. Ja jūs esat atklājuši mūziku, izgrebiet flautu un saceriet ģimenes dziesmu. Jums ir dievs? izveidojiet dieva attēlu. Ir ļoti daudz aktivitāšu, ko jūs varat pasākt un izdomāt ar savām par pērtiķi lielākām smadzenēm.

Beigu beigās atcerieties, ka uguns, tāpat kā citi jaunievedumi, var būt svētība un lāsts. Tā noteikti ir padarījusi mūsu dzīves vieglākas, ļaujot mums vienkāršāk izdzīvot un tā noteikti novedīs pie paradigmu nomaiņas, bet tāpat tā ir bīstama, destruktīva un, jā, to var būt ir apsēduši demoniski spēki, kas vēlas mūs ievainot. Galvenais ir līdzsvars. Ja tu varētu iedomāties kā tas bija vairākiem tūkstošiem gadu, kad pirmie cilvēki sāka staigāt vertikāli un viņu vecāku skumjas, tad tu droši vien saprastu savu bērnu situācijas unikalitāti evolūcijas kokā. Tajā pašā laikā nevajag aizmirst, kas ir galvenais un kamēr viņiem nav savu atvašu, tikmēr tas, ko tu saki, skaitās. Protams, ja uguns ir jūtīga un atriebīga, mēs pazemīgi lūdzam piedošanu par savu nekaunību un lūdzamies saglabāt mūsu īslaicīgās un nenozīmīgās dzīves.