local-stats-pixel fb-conv-api

Emocionālā atvērtība5

110 0

Vai esat kādreiz piedzīvojuši situāciju, kad kādā saviesīgā, vairāku cilvēku apmeklēta pasākumā, vakariņās, piknikā vai ballītē, jūs satiekat personu, kura acīmredzami ir gudra, labi izglītota un veiksmīga, un no kuras sagaidāt interesantu sarunu, bet tā pretēji- nevedas jau no paša sākuma? Saruna paliek virspusējā līmenī, un ar pūlēm nākas meklēt visikdienišķākās apspriežu tēmas. Sarunai īsti nesākoties, no tās ir vēlēšanās tikt vaļā: ,,Prieks bija iepazīties! Aiziešu pakaļ jaunam dzērienam.''- labākajā gadījumā būs iegansta frāze, ko pateiksiet uz atvadām.

Savukārt citā sabiedriskā pasākumā, jūs nejauši satiekat personu, kas ir tikpat spējīga un piesaistoša kā iepriekš minētā, tomēr uzsākot sarunu, tajā ir zināma atšķirība-tā ir daudz patīkamāka. Kaut arī svešinieki, jūs ātri saprotaties un bez grūtībām atrodat par ko runāt, jūtaties, kā savā komforta zonā-nepiespiesti un viegli. Pietiek ar dažām minūtēm, lai prātā iezagtos sajūta, it kā būtu pazinuši viens otru gadiem ilgi.

Kas izskaidro šo ļoti atšķirīgo sociālo pieredzi? Esmu nonākusi pie atziņas, ka tam nav nekāda sakara ar intelektu, izglītību, statusu, kopīgām vērtībām vai pieredzi. Tā vietā es uzskatu, ka tas ir skaidrojams ar abu iesaistīto pušu emocionālo atvērtību . Tas ir svarīgs komponents visu veidu veiksmīgās attiecībās, taču uzsvaru vairāk likšu uz sievietes un vīrieša attiecībām.

110 0 5 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 5

0/2000

+ no manis, raksti par psiholoģiju spokos ir samērā reti.

8 0 atbildēt

Foršs raksts!

Brīnumzāles vēl nav izgudrotas - faktiski var novērot šādu atvērtību vai neatvērtību, bet izdarīt galīgos secinājumus nav iespējams, jo jebkurš apgalvojums ietver izņēmumus.

5 0 atbildēt

Man liekas, ka viss ir mūsu galvās. Jaunībā nespēju meiteni uz deju uzaicināt, ne kreklu novilkt, lai d vitamīnus paķertu, kur nu vēl kaut kādas sarunas ar otro dzimumu. emotion  Tagad var nākt jebkurš pretī un es gvelzišu bez apstājas. Jo vecāks palieku, jo ...mazāk aizspriedumu. Pilnīgi vienalga, ko citi domā un kā mani uztver. Tagad lielu punci pastaigājoties pa savu pagalmu tieši pretī vidusskolai un labi iedegu. Bērni no sākuma ienirdza, tad apnika, jo vienkārši visu ignorēju. Nav man vairs problēmu uzreiz atrast sarunu ar pilnīgu svešinieku, tik jautājums...cik nu kurš spēs uztvert un pieņemt otra viedokli.

Atvainojos par garumzīmēm.

4 0 atbildēt

 emotion  emotion 

2 0 atbildēt

👍

0 0 atbildēt