Nikolajs II Romanovs9

👑Nikolajs II Romanovs👑, dzimis 1868. gada 18. maiā, miris 1918. gada 17. jūlijā, bija Krievijas imperators (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt. (1894—1917). Nogalināts 1918. gadā kopā ar ģimeni.

👑Dzimis 1868. gada 18. maijā. Tēvs — Krievijas impērijas ķeizars Aleksandrs III, māte — ķeizariene Marija.

👑1894. gada 14. novembrī Nikolaju apprecināja ar Hesenes-Darmštates princesi Alisi, pareizticībā kristīta kā Aleksandra Fjodorovna.
Bērni:

👶meita Olga (1895.-1918.)
👶meita Tatjana (1897.-1918.)
👶meita Marija ( 1899.-1918.)
👶meita Anastasija (1901.-1918.)
👶dēls Aleksejs (1904.-1918.)


👑Nikolaju kronējās par imperatoru 1896. gada 14. maijā (26. maijā pēc jaunā kalendāra).

👑Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada 2. martā Nikolajs II parakstīja atteikšanos no troņa. No 9. marta līdz 14. augustam bijušā imperatora ģimene atradās mājas arestā Aleksandrovas pilī. Pēc tam viņus izsūtīja trimdā uz Toboļsku. Pēc boļševiku apvērsuma 1918. gada 22. aprīlī ģimeni pārveda uz Jekaterinburgu.

👑No varas atstumto Nikolaju II kopā ar ģimeni nogalināja 1918. gada naktī no 16. uz 17. jūliju Ipatjeva namā Jekaterinburgā. Nošaušanu izpildīja boļševiku vienība Jakova Jurovska vadībā. 1998. gadā viņu kopā ar ģimeni pārapglabāja Pētera-Pāvila katedrālē Sanktpēterburgā.