Fizkuļtprivet, spocēni! 
Kā jau droši vien sapratāt, tad virsrakstā tiek vilktas paralēles ar Fellīni filmu... Nu tas tā, intrigai 
Sen (lasi: nemūžam) eZZiiC Rimčikā svaigu skumbriju nebija redzējis. Kā ieraudzīja, tā paķēra un vieglā riksītī uz virtuvi jandalēt 
Un tā, sākumā bija ziUs.
Nācās to zivīti mazliet apstrādāt.
Un tad vēl dziļāk apstrādāt, veidojot iegriezumus un izmantojot sāli un piparus. Gotovs, liekam malā.
Sagriežam veselu lērumu sīpolēnus, par daudz tok nebūs.
Formīti iemērējam ar sviestu un vēl mazliet sviesta kubiciņus mākslinieciskā nekārtībā izmētājam.
Beram virsū sīpolēnus.
Kārtojam zivīti, pie kam pusē griezumos citronēnu stūķējam, pusē ābolīšus. Eksperiment, poņimaješ! 
Un uz 15-20 minūtītēm cepenē.
Ehh, kas par smaržu, ehh, kas par skatu!
Uzservēja eZZiiC uz izjūtām, nu tā, lai dvēsele dzied! 
Jāsaka, degustējot, sajūtas bija vismaz kā kādā Mišlēna zvaigznes iestādījumā
Citrona skābumiņš, ābolīša saldumiņš, mazliet kraukšķīgie, sulīgie sīpolēni, nepārspējamā ziUs un tie akcenti... AK!!! 
ņammīgi.
Malacis, šodien pēc darba iebraukšu rimčikā un ceru ka atradīšu živteli, likšu sievai sagatavot, nenormāli sakārojās ++++ 
Es dzīvē neesmu redzējis svaigu skumbriju 
, tik apdarinātas. 
Zin kāds ir mans sapnis (vēl no bērnības atmiņām)? Gribētu īsta zvejnieka žāvētus-kupinātus jūras bullīšus un arī īsti nožāvētu-kupinātu zuti. 
Tās ir tikai bērnību atmiņu sapnis... varbūt, ja piepildītos, nemaz tik lielu sajūsmu neizrādītu.
