Kopš Nila Ārmstronga izsēšanās uz Mēness ir pagājuši tik pat kā 50 gadi. Pirmais nospiedums uz Mēness ir tik pat labi apskatāms kā agrāk. Nav vēja, ne kādu citu faktoru, kas varētu to izbojāt.
Tāpat tur ir palikuši 96 maisi ar dažādiem atkritumiem no 6 Apollo misijām. Jā, iedomājieties. drosmīgie astronauti kakāja pa ceļam uz Mēnesi un arī atrodoties uz tā. Uz Mēness ir palikuši astronautu piekakātie autiņi, kas var izrādīties nenovērtējams pētniecības materiāls.
Viss ir ļoti vienkārši, lai gan pirmajā mirklī liekas pretīgi. 55% no cilvēku izkārnījumiem veido baktērijas, kopumā vairāk par 1000 sugām. Tā ir vesela ekosistēma, kas tur dzīvo. Mēness, cik zināms, ir bez dzīvības, taču astronautu atstātie materiāli mudž no dzīvības.
Ar Apollo 11 misijām Zemes baktērijas un mikroorganismi aizceļoja uz ļoti ekstrēmu vidi. Tas var sniegt atbildi uz jautājumu, vai mikrobi var izdzīvot tik skarbos apstākļos un vai tie varētu pārdzīvot starpzvaigžņu ceļojumu.
Paga, paga, astronauti vienkārši atstāja uz Mēness savus izkārnījumus?
Attēlā var redzēt baltu maisu. Saskaņā ar NASA vēstures biroju tajā bija vai arī joprojām ir cilvēku atkritumi.
Viens pavisam triviāls, bet ne mazsvarīgs iemesls tādai rīcībai ir tas, ka astronauti ievāca Mēness iežu paraugus, bet pārsniegt svaru bija bīstami, tāpēc arī nācās atstāt aiz sevis kaut ko, kas līdzsvarotu Mēness paraugu svaru.
Turklāt šis var izrādīties ļoti nenovērtējams un neparedzēts eksperiments, kas ir turpinājies jau gandrīz 50 gadu garumā. Viena lieta ir doties uz Mēnesi, kas tukšs un neapdzīvojams, ar tik pat kā neeksistējošām iespējām uz dzīvību, bet cita lieta ir doties uz Marsu, kura vide ir mazāk naidīga. Uz Marsa ir iespējams plūstošs ūdens. Mēs gribam atrast ārpuszemes dzīvību, bet kopā ar mums uz Marsa nonāktu arī ekskrementi, kas piesārņotu potenciālu apdzīvojamu vidi un marsiešu vietā mēs atrastu tikai savas zarnu baktērijas.
Kāpēc gan zinātnieki vispār varētu pieļaut, ka kaut kas varētu pārdzīvot bezspiediena vidi ar temperatūŗas svārstībām no -173 grādiem līdz + 127 grādiem? Jo mums atliek tikai paskatīties uz Zemi un dzīvību var atrast 2 km dziļumā zem Grenlandes ledājiem, bet karstie avoti okeānu dzelmēs vispār mudž no dzīvības. Lai arī kur cilvēki nemeklētu dzīvību, tā atordas visur, visamz uz Zemes.
Savukārt atkritumu maisi veido noslēgtu vidi ar barības vielām un ūdeni, kā arī baktērijām. Kas ar tām ir noticis 50 gadu laikā, nav zināms.
Tomēr šie atkritumi var piedāvāt apstiprinājumu panspermijas teorijai - tam, ka dzīvība uz Zemes tika vienkārši ievazāta no kosmosa. Pat ja mikroorganismi var izdzīvot uz Mēness, kaut vai neaktīvā stāvoklī, tas ir daudz.
Planetārais zinātnieks Fils Meczgers Twitter rakstīja "Vai vienkārša dzīvība var izplatīties kosmosā kā radioviļņi (vienkārši saviem spēkiem kustēties cauri kosmosam) vai arī tā gaida miljardiem gadu, kad ir uzradušās tehnoloģiskas rases, kas to nogādā ar kosmosa kuģiem. Tas ir tikai viens no svarīgiem jautājumiem zinātnē, uz ko mēs mēģināsim atbildēt nonākot atpakaļ uz Mēness"
tāpēc arī nācās atstāt aiz sevis kaut ko, kas līdzsvarotu Mēness paraugu svaru.
hmm 50Kg? kopā uz Zemi tika atvests apmēram 300Kg iežu, rupji rēķinot 50Kg uz ekspedīciju..
Bet nu jā , no moduļa tika izkrāmēts ārā viss, ko vien varēja, "kaku maiss" tajā skaitā, astonauti tur sabija gana ilgi, ne jau visu laiku cietās..
Aga ka mes to varam zinat vai viņi tiešām bija uz mēnesi. Šaubos vai Aukstā kara laikā bija tādas tehnoloģijas lai aizbrauktu kaut kur kosmsosā. Varbūt viņi atstāja tos savus izkārnījumus un atrkritumus filmu studijā kur viņi to visu nofeikoja.
