Cīņa ar atkarību: turpinājums6

Sveikie visiem! Prieks, ka mans pirmais raksts bija tik populārs, plaši komentēts un daudzi nolaikojuši! Super! Un paldies par atbalstu un labu vārdu sniegšanu!

http://spoki.tvnet.lv/liktenis/Cina-ar-atkaribu/876342

Jāsaka paldies par palīdzību, jo tas tiešām nozīmē daudz. Spēļu zālē neesmu rādījies un ir sajūta, ka vairs nevēlos arī rādīties tur. Bet, kā jau teicu, šis cikls ir ne tikai par mani, par manu atkarību un cīņu ar to, bet gan arī par to, cik bīstama šī aizraušanās ir, un esmu gatavs runāt ar Jums, lai īpaši tie, kuri nav bijuši spēļu zālēs turp neietu, un tie, kuri tikai sākuši, lai met nost un tie, kas daudz pazaudējuši arī met nost, jo labāk vēlāk nekā nekad. Patiesībā šis īsais laiks bez spēlēšanas ir tik mierīgs, nesatraucos par to, vai uzvarēšu, atgūšu naudu un kā nopelnīšu nākamo. Ir laba sajūta, kad nauda ir kabatā, un tā netiek stulbi pazaudēta.

Bet vēlos parunāt ar cilvēkiem, kuri nav bijuši, un tas, ko vēlos ir pateikt, ka nevajag iet, nevajag mēģināt, jo daļa cilvēku, man grūti pateikt cik liela, bet man liekas, ka tiešām liela, pavelkās uz to, un no tā ilgi netiek ārā. Kamēr nav atkarība, kamēr nav vēlme spēlēt kā nenormālam, nevajag nekur iet un neko mēģināt. Labāk aizejiet nopirkt kādu grāmatu, kaut kur paēst, aizejiet uz kino, akvaparku un vēl un vēl tūkstošiem ideju. Vēlos pateikt, ka nevajag mēģināt, cerēt, ka tas nav tik drausmīgi. Tas ir ļoti drausmīgi, un tikt vaļā nemaz nepietiek ar domu: nu viss, vairāk nespēlēšu. Nepietiek, jo tikt vaļā no atkarības ir grūti. Man grūti pat aprakstīt, cik šausmīgi tas ir: zaudēt daudz vairāk kā tu varēji atļauties zaudēt. Tas ir briesmīgi, tās ir morālās paģiras, tās ir asaras un dusmas pašam uz sevi.

Tiem, kuri tikai sākuši: atmetiet, kamēr atkarība nav tik šausmīga, jo kā tālāk, tā sliktāk būs. Ar katru reizi spēlējot paliks grūtāk un grūtāk tikt ārā no šī purva. Labāk aiziet laikus, vēl nezaudējot visu, kas ir. Es ceru, ka es esmu aizgājis laikus, jo lai gan gads pavadīts, tomēr ne kredītu nav, ne nospēlējies galīgi neesmu, salīdzinot ar to, kā daudziem gadās. Bet tas jau tikai laika jautājums. Ja neko nedarītu, tad sanāktu atkal spēlēt un turpināt grimt dziļāk. Lai cik smagi ir, es cenšos nespēlēt un būt ar stingu raksturu.

Ko varu teikt tiem, kuri nospēlējuši daudz un vēl vairāk? Tie, kuriem kredīti, problēmas, utt? Varu teikt, ka arī laiks atmest visu, jo kredītus atspēlēt nevarēs, un dzīvi salabot bez atkarības pārtraukšanas nesanāk. Tātad arī jāmet nost. Tas ko gribu pateikt: labāk neiet spēlēt, bet ja sanācis, tad labāk mest nost, lai cik vēlu, bet mest nost, jo kā tālāk tiks iet, tā lielākas problēmas būs.

Paldies par atbalstu. Es to novērtēju. Arī pie šī gaida rakstu komentārus, savu pieredzi. Droši arī var rakstīt kāds, kuram iet līdzīgi, jo kopā to pieveikt varēsim. Paldies! Jauku dienu!