›

Internets- pašnāvību iemesls.9

88 0

Līdz ar tehnoloģiju attīstību, ir attīstījusies arī iespēja sekot citu panākumiem.
Kādam ir labāka dzīve, vairāk piedzīvojumu, stabilas attiecības un bizness.

Lai arī ir attīstījušies sociālie tīkli, tas nenozīmē, ka cilvēki jūtas labāk. Var protams, diskutēt ka galvenie iemesli pašnāvībām nav internets, bet gan mentālas problēmas, tomēr pašu depresiju var veicināt tieši tas, ka tiek veidots priekštats, cik labi ir citiem un kāds lūzeris esi tu.

Arī nesenā Avicii nāve un Chestera(Linkin Park) nāve lika aizdomāties par to, kāpēc mūsdienu dzīveseveids cilvēkus burtiski piespiež izšķirties par šādu soli.

Diemžēl esmu tam visam gājis cauri, ka neviens nevēlas palīdzēt, un zūd motivācija censties un iet uz priekšu, jo nav dēļ to darīt, un sasniegumi neliekas nekas salīdzinot ar citu sasniegumiem, kurus ir sasnieguši viņi.

Bet tomēr- sapratu ka lielā mērā pie tā visa ir vainojami sociālie tīkli un to publikācijas, kas parāda dzīvi tādu, kāda tā patiesībā nav- tiek likti tikai labie notikumi.

Paradokss- facebook tiek likti pozitīvie notikumi, cik visiem pārējiem viss ir labi, bet ziņās- cik valstī un citur viss ir slikti.

Rezultātā- depresija.

Bet mērķi, kāpēc dzīvoju, vēl joprojām neesmu atradis. Laikam sev un Dievam....

Facebook vienkārscaronais... Autors: Fosilija Internets- pašnāvību iemesls.

Facebook vienkāršais darbības princips- redzama ziņu lenta atskaites punktam, notikumiem, kurā tiek ievietota informācija par pasākumiem, un reizēm arī paspīd ceļojumi ārvalstīs. Protams, ka šādas bildes tiek apbērtas ar like un komentāriem, līdz ar to nonāk lentas augšgalā.

Savukārt, ir daļa cilvēku, kas iespējams, pazīst šo konkrēto ceļotāju, jo mācījušies vienā klasē, studiju grupā vai citādi, bet diemžēl viņu dzīve ir rutīna- ir saskārušies ar dzīves realitāti, un ir spiesti strādāt zemu algotu darbu, lai būtu iespējams izdzīvot.

Šādā darbā nav iespējams augt un attīstīties, un katra diena ir kā cīņa par izdzīvošanu.

Scaroneit ir svarīgi... Autors: Fosilija Internets- pašnāvību iemesls.

Šeit ir svarīgi apzināties situācijas nopietnību.
Reti kad notiek tā, ka cilvēku, kurš strādā rutīnā, kāds novērtē vai pasaka paldies par darbu. Stereotipiski- ā, nu tu strādā XXX? Nu skaidrs, tātad lūzeris.

Reti kad arī kāds palīdz ar padomu vai iespēju izrāpties no bedres šim cilvēkam, un notiek atsevišināšanās. Šim cilvēkam arī ir neērti lūgt palīdzību kādam, jo viņam sāk likties, ka ar viņu negribēs pat runāt, jo kurš gan gribēs runāt ar lūzeri. Viņam ir neērti lūgt palīdzību, un uzkraut citiem savas problēmas.

Ar laiku arī šim cilvēkam sāk likties, ka viņš ir nelabojams lūzeris. Ir maz, vai nav nemaz cilvēku, kas gribētu sniegt padomu, un papildus tam visam var nākt arī apziņa, ka viņš pat nav cienīgs, lai viņam kāds palīdzētu vai būtu draugs/draudzene.

Sākas apburtais loks- Cilvēkam nav paziņu, pie kā vērsties, bet cilvēks negrib vērsties pie palīdzības, jo viņam šķiet, ka viņš pat nav cienīgs vērsties pie citiem cilvēkiem, jo viņam nav pietiekoši sasniegumu, popularitātes, statusa utt, dzīvē un citur, ar ko palielīties facebook.

izveidot rakstu izveidot testu

SecinājumsCilvēki nonāk... Autors: Fosilija Internets- pašnāvību iemesls.

Secinājums:
Cilvēki nonāk depresijā dēļ sabiedrības spiediena-

Tiek ieraudzītas bildes, kurās visiem viss ir labi, tiek izbaudīta dzīves burvība, kā arī tiek ievietotas bildes ar gandrīz perfektiem ķermeņiem, pēc treniņiem.

Tiek ievietoti panākumi, bet ne neveiksmes. -

Un rodas maldīgs priekštats, ka patiesībā šāda dzīve ir visiem, un vienmēr.

Jo tie, kas ir mazāk svarīgi- tiem nav ar ko dalīties, līdz ar to arī facebook feed tas neparādās nemaz.

Reti arī parādās kāda palīdzība no citiem, arī esot simtiem draugu facebook- tikai retu reizi kāds uzraksta un atcerās.

Kāds tad ir risinājums?

Pirmkārt jau, piedāvāt vismaz satikšanos vai uz kādu pasākumu aiziet kopā, lai radītu kopības sajūtu ar tiem cilvēkiem, kuriem esi svarīgs.

Izdzēst no kontaktiem tos cilvēkus, ar kuriem nekontaktējies uz kas rada tev "Toksisku ietekmi" vai skaudību.

izdzēst tos cilvēkus, kuri tev neraksta vai vispār nekontaktējas- viņiem tu biji vienaldzīgs līdz šim, tad kāpēc tev interesētu viņu dzīve, vai viņiem tavējā?
Vai tiešām domā, ka viens laiks tev radīs labāku kontaktu ar šiem cilvēkiem?

Tuvākie draugi zinās, kur esi un kur dodies, bet fotogrāfijas vienmēr ir iespēja arī rādīt kā agrākos laikos- izprintējot, saaicinot draugus.

Kā arī, bieži vien palīdz fokuss uz garīgām vērtībām. Tas nenozīmē būt fanātiķim, bet gan saprast, ka tavas dzīves pašmērķis nav māja, mašīna, vai arī slava, jo iespējams ka sasneidzot to visu, tu tāpat jutīsies tukšs.

Kāpēc to pieminu? Jo lai cik dīvaini neliktos, lielākā daļa pašnāvību notiek starp augsti inteliģentiem cilvēkiem, kas ir ateisti.

Šeit arī nonāk slazdā- cilvēks, kurš ir izglītots, bieži vien nonāk pie domas, ka dzīvei nav nozīmes- jo viss tāpat tiks kādā brīdi pazaudēts.
No tā arī seko nākošais pieņēmums- ja dzīvei nav nozīmes, kāpēc mocīties, ja beigās visi tāpat nomirst un sapūst?

Cilvēks, esot tikai savās domās, pazaudē dzīves jēgu un nozīmi- jo šīs domas ir tiekšanās tikai pēc materiāliem panākumiem, kuriem viņš saprot, ka arī nav nozīmes- jo viss tas viss beidzas ar nāvi, lai ko viņš darītu.

Tas noved pie dažādām atkarībām, jo tiek meklēts mierinājums nevis pateicoties Dievam, bet gan apreibinošās vielās.

Notiek salīdzināšana ar citiem, un sabiedriskie portāli ir kā lielisks impulss, kas cilvēku vēl vairāk iedzen kompleksos- lai ko viņš darītu, cits vienmēr būs soli priekšā.

Rezultāts- cilvēki diemžēl izvēlas dzīvi beigt pāragri, jo cer, ka tas atrisinās viņu ciešanas, neapzinoties, ka pēc nāves ciešanu būs vēl vairāk, izvēloties šādu aiziešanas veidu.