Dažreiz dīvaini notikumi izklausās pēc tādiem, kas ir ņemti pa taisno no kādas filmas vai grāmatas, taču īstenība var izrādīties vēl dīvaināka par fantastiku. Tieši tā notika Paulīnes Pikardas pazušanas gadījumā. Viņa bija meitene, kas pazuda no vecāku fermas Bretaņā, Francijā 1922. g. Tieši viņas iespējamā atrašana apgrieza izmeklēšanu ar kājām gaisā.
Paulīne Pikarda bija tikai 2 gadus veca, kad viņa pazuda 1922. g. no vecāku mājām Goas Al Ludu, Francijā. Lai arī tika veikta pamatīga meklēšana, viņu neizdevās atrast. Daudzi domāja, ka viņu ir nozaguši čigāni un aizveduši prom. Notikušais zaudēja aktualitāti, kad dažas nedēļas vēlāk Šerburgā, kādus 450 km no Paulīnes mājām, atrada viņas aprakstam atbilstošu meiteni, kas vienkārši klīda pa ielām. Māte atpazina pēc fotogrāfijas un mistērija par to, kā mazs bērns var nonākt tik tālu no mājām, pazuda priekā par viņas atgriešanos. Tomēr atkalapvienošanās ar vecākiem nebija bez dīvainībām. Viņa šķita ļoti atsvešināta nosaviem vecākiem un neatbildēja, kad vecāki viņu uzrunāja bretaņas dialektā. Tas tika norakstīts uz traumu un viņi atgriezās savā fermā, bet par brīnumaino atrašanos rakstīja gandrīz visas avīzes Francijā un pat "New Yourk Times". Vēlāk arī pašiem vecākiem sāka rasties aizdomas, ka tā nav viņu meita. Kāds cits vietējais zemnieks Īvs Martins esot pajautājis, vai viņi ir pārliecināti, ka tā esot viņu meita. Pēc tam viņš esot izsaucies "Dievs palīdzi, esmu vainīgs" un aizbēdzis. Viņš nonāca psihiatriskajā slimnīcā un jauns atklājums sagrieza Pikardu pasauli vēl vienu reizi.
Kaimiņu zemnieks, kurš gāja garām Pikardu fermai, atrada patiešām kaut ko briesmīgu - brutāli izkropļotu, kailu jaunas meitenes ķermeni bez galvas. Blakus atradās cits galvaskauss. Vīrietis devās uz policiju, kas ķēras pie izmeklēšanas. Lai arī ķermenis bija sakropļots līdz nepazīšanai un sācis sadalīties, pēc blakus esošajām drēbēm, kuras māte atpazina kā Paulīnes drēbes viņas pazušanas dienā, izmeklētāji nonāca pie slēdziena,ka tā bija pazudusī Paulīne. Dīvaini bija arī tas, ka vieta, kur atrada ķermeni, bija pārmeklēta iepriekš. Dīvainības tikai turpinājās, kad autopsijas gaitā konstatēja, ka blakus ķermenim atrastais galvaskauss pieder pieaugušam vīrietim.
Traģiski, bet izmeklēšanas gaitā neizdevās atklāt, kas notika ar Paulīni vai kam piederēja galvaskauss. Tas palika neatklāts gadījums ar daudziem jautājumiem. Vai kaimiņš bija vainīgs? Vai viņš nogalināja galvaskausa īpašnieku? Kas bija atrastās meitenes vecāki un kā Paulīnes vecāki varēja tā kļūdīties? Lai arī identifikācija tika veikta pēc drēbēm, nebija pilnīgas pārliecības, ka ķermenis piederēja Paulīnei. Beigu beigās meitene no Šērburgas tika nosūtīta uz bērnu namu. Iespējams, ka vecāki tik ļoti gribēja atrast savu meitu, ka ignorēja atrastās meitenes atšķirības. Galvaskausu tā arī neizdevās identificēt un neizdevās atrast atbilstību starp pazudušajiem cilvēkiem.
Un kas tur dīvains.. ??
Nekādas misterijas nav.. savāca svešu bērnu, kurš mēģināja paskaidrot ka nav īstā ( cik nu 2 gadīgs bērns vispār to var izdarīt).. vecāki vienkārši ar lieku hromasomu apveltītas būtnes..
Bija filma ar Nikolu Kidmenu ar līdzīgu sižetu par samainītiem bērniem..
To atrasto meiteni jau nu gan tad varēja paturēt. Var tikai iedomāties, kā tajā vietā spokojas.
nekad neatšķetinās.
