Diezgan izplatīta mūsdienās ir tā sauktā prasme teikt 'nē'. Ir pat cilvēki, kuri šo spēju ir attīstijuši līdz refleksīvam līmenim. Vai pie jebkura negaidīta jautājuma, kāds kurš ir sevī nostabilizējis spēju teikt 'nē', atbildēs ar 'nē', kas diezgan būtiski atvieglo personas dzīvi, kad viņš atrodas informatīvi piesātinātā vidē.
Kādi ieguvumi ir kādam, kurš sev ir attīstījis spēju teikt 'nē':
+ viņu nevar pārsteigt ar negaidītu reklāmu
+ viņu nevar iesaistīt neadekvātās diskusijās
+ viņu nevar pakļaut neapdomīgaij rīcībai, kura tiek izprovocēta stimulējot kāda automehānismus
Vienīgais, kādam riskam ir pakļauti tie, kuri refleksīvā līmenī ir iemācijušies teikt nē, ir tad, kad jautājums ir sagatavots kā dubultnoliegums, lai gan šādas situācijas nav bīstamas, jo jebkurš atbildot uz šādi sagatavotiem jautājumiem, apstiprinās kādas lietas nepatiesumu, kas pie pareizas attieksmes, norāda uz jautājuma pārformulēšanas vajadzību, uz kuru atbildot 'nē' neradīsies dubult noliegums.
Ir tādi, kuri spēj iemācīties reaģēt uz noteiktiem apstākļiem, ja vienlaicīgi sakrīt kaut kāda vieda likumsakarības, taču tie, kuri ir attīstījuši sev spēju refleksīvā līmenī atbildēt ar 'nē' ir rokas tiesu priekšā tādiem, kuri ir sevī nostiprinājuši spēju atbildēt uz noteiktu apstākļu sakritību ar noteiktu rīcību.
Kāpēc 'nē' ir efektīvāks par pārējiem atbildes mehānismiem:
+ 'nē' ir īsākā konkrētā atbilde, kas neprasa paskaidrojumus
+ 'nē' ir noliegums, kas neprasa tālāku apstākļu analīzi
+ 'nē' teicējs var pēc atbildes apdomāt jautājumu, lai vajadzības gadījumā precizētu jautājuma būtību
Nezinu cik tas ir precīzi, varbūt kāds komentāros var padalīties ar savu pieredzi. Taču tie, kuri ir iemācijušies teikt 'nē' esot vien krietni brīvaki savā izpausmē un viņu uzmanību nespēj novērst dažāda veida reklāma, par kuru viņiem dotajā brīdī nav intereses, kas viņiem ļauj labāk fokusēties savu mērķu sasniegšanai.
lasi, vērtē, komentē