Pacelts - tēma mūžīgi dzīva! 
Sveiki, Spoki!
Varam papļāpāt par mīlestību, t.i., par mīlestību, kādu to izpratām pamatskolas laikos, kad meitene no 5. klasēs likās mūža mīla un dzīve nemaz nebija iedomājama bez viņas, ja jūtas bija abpusējas, tad vispār bija ideāli un tika nolikts kāzu datums. To es par sevi. Katram jau tā pieredze savādāka. Kāpēc es to visu rakstu? Vienkārši vēlos atsvaidzināt atmiņā tos laikus, kad nevarēja, ar SMS palīdzību nosūtīt „Es tevi mīlu”, „Arlabunakti kaķēn” un tamlīdzīgi..Ar roku bija jāuzraksta un labākajā gadījumā pēc stundas starpbrīdī, ar lielo mīlestību no piektās klases, varējām apmainīties vēstulītēm..Tas likās tik aizraujoši. Aptuveni pāris gadus sarakstījos ar vienu meiteni (pārsvarā) un katru starpbrīdi viens otram nodevām vēstuli. Katra nodarbība likās bezgala interesanta, jo ar taureņiem vēderā, tika gaidīts nākamais starpbrīdis.. ;)
Kā bija ar Tevi? :)
Turpinājums manā profilā... ;)
