Skumjš stāsts par pirmo mīlestību :(
Skumjš stāsts par pirmo mīlestību :(
Mūsu stāsts sākās vidusskolas pēdējās klases vēlā rudenī. Iepazīšanās bija pavisam ikdienišķa — kopīgā drauga dzimšanas dienā. Stundām ilga sēdēšana parkā uz soliņa, skūpstīšanās lietū, vēlāk, kad sākās ziema, tāpat — stundām ilga salšana ārā. Mēģinājumi vienam otru sasildīt... Ar skūpstiem, vārdiem un vienkārši izjūtot otru.
Piedod, ka tā saku nezinot situāciju pilnībā, bet tas ir viss ko man vajag zināt, lai pateiktu,
mīļā, viņš liekas gļēvs un aizspriedumains,liekas nav gatavs īstai mīlestībai, nav gatavs Tev un tam ko varēji viņam piedāvāt.
Nav ne jausmas cik sens vai nesens ir notikums, bet esmu gājusi cauri, kam līdzīgam un esmu sapratusi, ka jāturas, lai cik grūti arī nebūtu, jāturas pašai dēļ sevis.
Pirmā mīlestība nav ne visdziļākā, ne arī vispatiesākā, Bet no tās visgrūtāk aiziet.
- Zenta Mauriņa -
Šis ir viens no tiem citātiem, kas pašai deva spēku.
Lai veicas :)
Da bļad fakingie kristiešu fanāti sadedziet tuksnesī. Kur var būt tādi pajoļi nesaprotu?
Tādi čaļi ir šausmīgi mīksti - nu ja tu mīli otru, tad ticība jau nu čista nav iemesls lai atraidītu savu mīlestību
Tiešām skumjš stāsts, jo nevienam nepatīk ka kkas tāds notiek ar kādu tuvu cilvēku
Pirmā mīlestība nav ne visdziļākā, ne arī vispatiesākā,
Bet no tās visgrūtāk aiziet.
- Zenta Mauriņa -
Aij aij, man gan nebija par ticību, bet kādai tā teikt kārtai es piederu. Nebiju no nez kādas biezo ģimenes, tā nu puisim tika izskalotas smadzenes un bez maz šantāža no vecāku puses. Un ko Tu nepilngadīgs darīsi, jāklausa. Uz viņu nedusmojos, jo zināju, ka tie vecāki ir visai ļaunīgi un tā arī varētu izdarīt kā teica. Es atkāpos.(Esam labi draugi) Bet zinu, ka tagad man ir jaukākais, mīļākais, gādīgākais puisis ar super humora izjūtu. Man patīk viņa vecāki, varu iet ar mammu iepirkties un izrunāties par visām tēmām, tas tajās attiecībās noteikti nebūtu tā bijis. Un es nenožēloju, ka notika tieši tā.
man arī bija lidzigi man iespeju nedeva meitene,jo biju sācis lietot narķi. varēju beigt bet viņa neticeja un tā ari tgd turpinu
Reliģiskie fanātiķi..ir iemeslis kāpēc,es nevēlos sevi kristīt..es negribu,lai man kāds skalotu smadzenes un nemitīgi bakstītu pat tiktālu ka norādītu,ka pat k-kādas grāmatas lasīšana ir grēks,jo redz tā esot sātaniska...