Papildus info no citiem avotiem ( 2009. gada raksts) Interesanti !
Naujenes pagasts ir bagāts ar lielu ilgdzīvotāju skaitu, viņu vidū Vecstropu ciematā mītošā vecticībniece Aksēnija Mitušova nule kā nosvinējusi savu 110 dzimšanas dienu, kļūstot par vecāko Latvijas iedzīvotāju, kā arī vienu no vecākajām pasaulē.
Kā pastāstīja Naujenes pagasta dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Vija Linarte, naujeniešiem Annai Fjodorovai, Juzefam Kokinam un Josifam Staņevičam šogad aprit 95 gadi, Pāvelam Smirnovam novembrī būs 100, Genovefai Grustānei janvārī apritēja jau 109 gadi, taču Aksēnija Mitušova pārspējusi visus un februārī nosvinējusi savus 110. šūpuļsvētkus. Jubilāre reizē ar Naujenes pagasta apsveikumu saņēmusi 100 latu un ziedus.
Aksēnija ar savu ilgdzīvošanas rekordu pārspējusi tēvu, kurš nodzīvojis 107 gadus, taču viņai vēl jāpagaida līdz vectēva 116 gadiem. Tātad arī iedzimtība un stipra mantotā veselība, bet ne tikai tas vien. Jau kopā ar Naujenes pagasta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības centra sekretāri Aļonu Agafonovu Vecstropu ciematā uzmeklējot un redzot nelielo koka namiņu ar vecticībnieku apbūvei raksturīgajiem kokā grieztajiem logu sandrikiem, rodas priekšstats par gaišu sakārtotību. Tas nemainās, arī pārkāpjot mājas slieksnim. Pārsteigums ir liels, kad rekordlielā vecuma jubilāri pārsteidzam ņipri rosāmies pa virtuvi un kopā ar dēlu pusdienojam. Abi laipni sagaida ciemiņus un stāsta, ka jubilāre dzimusi vecticībnieku ģimenē Lietuvā, Ignalinas rajonā, taču, mainoties varām, viņas ģimene bija devusies bēgļu gaitās uz Latviju, kur dienējis Aksēnijas brālis. Kolektivizācijas laikā padomju gados audzējusi mājās kolhoza cūkas. Naujenes pagastā viņa dzīvo jau 35 gadus, kopš iegādājusies mājiņu Daugavpils pievārtē esošajā Vecstropu ciematā, kur mitinās joprojām. Latviju tāpat kā Lietuvu Aksēnija uzskata par savām mājām. Sirmgalve joprojām mīl skatīties televīzijas pārraides dzimtajā lietuviešu valodā. Aksēnija ar lielu sirsnību stāsta par savu vīru Jevtihiju, ar kuru kopā nodzīvojusi 43 gadus, izaudzinājusi trīs dēlus – Aņisimu, kam 78 gadi, Ivanu, kam 74 gadi. Bet jaunākajam dēlam Savēlijam vēl tikai 54 gadi... Dēliem pieci mazdēli, kā arī paliels pulciņš mazmazbērnu. Jaunākais dēls dzīvo pie mātes un palīdz mājas darbos, – sagādā, saskalda un ienes malku, ienes ūdeni, bet rosīgās sirmgalves ziņā joprojām sīkie mājas darbi – krāsns kurināšana, ēdiena gatavošana un nedaudz arī uzkopšana, kur palīdzot arī vedekla. Nedēļas nogalē Aksēnija pati ejot pirtī.
Jubilāre teic, ka ilgi dzīvot viņai palīdz Dievs un darbs. Dēls Savēlijs gan piemetina, ka mamma mēdzot arī ik dienu iedzert pa tējkarotei balzama. Tas – asinsritei. Taču sirmgalves apci*juma reizē ievēroju lielu saskaņu, dzīvīgu enerģiju un iekšēju gaišumu, ko izstaroja abi satiktie cilvēki, kā arī vienkāršais, bet košais un saulainais mājas iekārtojums. Piedzīvojusi divas gadsimtu mijas, divus pasaules karus un neskaitāmas varas un laiku maiņas, un tagadējā saimnieciskā krīze tāds sīkums vien esot. Viņa nemēdz sūdzēties par grūtajiem laikiem, jo zina, ka cilvēki pēc kariem dzīvojuši vēl grūtāk, tomēr izdzīvojuši. Tomēr no raizēm neizbēgt. Sirmgalve joprojām pārdzīvo notikumu pirms desmit gadiem, kad viņai bijis vēl tikai 100 gadu un kad dienas laikā mājā nozagtas ikonas.
Sarunā ar ņipro sirmgalvi un viņas jaunāko dēlu Savēliju noskaidrojās, ka možu garu, labu veselību un sirdsmieru palīdz saglabāt tuvinieku mīlestība, sirsnība, veselīgs dzīvesveids. Sirmgalvei piemīt lieliska humora izjūta, jo fotografējoties viņa raida prom veco kaķi, bet labprāt pozē ar jauno murrātāju, jo tam līdzās arī pati jūtoties jaunāka. Kafiju mēdzot dzert vienīgi ar pienu, kas pirkts tieši no zemniekiem, jo veikala piens tikai saucoties piens, bet neesot piens. No gotiņas – cita lieta. Tāpat ilga mūža noslēpumā ietverams kārtīgums, pieticība un – tas ir ļoti būtiski – ticība. Aksēnija ir vecticībniece un ik dienu sāk, rītos nomazgājot seju un lūdzot Dievu. A. Mitušova stāsta, ka ar dēla Ivana atbalstu apmeklē lūgšanu namu Nīderkūnos, bet dažkārt vecticībnieku mācītājs viņu apmeklē mājās.