Daudzi no mums būs dzirdējuši par slaveno grieķu uguni, ko izmantoja Bizantijas Impērija cīņā ar saviem ienaidniekiem, vai ne? Bet cik daudzi no jums ir iedomājušies, ka šāda tehnoloģija pastāvēja jau ilgi pirms grieķiem? Vēl interesantāks fakts ,ka šī tehnoloģija pat bija iespaidīgāka par grieķiem pieejamo. Runa iet par mūžīgā uguns noslēpumu.
Mūžīgās uguns noslēpums.3
271
1
Ja nu kāds tomēr nezin, izskaidrošu mazliet sīkāk, kas tad tas grieķu uguns patiesībā bijis. Bizantijas Impērijas pastāvēšanas laiks tika būtiski pailidzināts, dēļ daudzām nozīmīgām uzvarām, kuras Bizantiešiem izcīnija tieši šis mežonīgais spēks - uguns, ko nevar nodzēst. Tieši tā. Uguni varēja dzēst ar ūdeni, ar smiltīm, bet tas kļuva tikai lielāks. Pats noslēpums tika uzmanīgi glabāts, līdz brīdim, kad Bizantijas Impērija tomēr tika sakauta. Grieķu uguns recepte zuda nebūtībā, un vēsturei nav liecību ,ka kāds šo nozīmīgo atklājumu varējis atdarināt pēc tam.
Tagad, kad nezinātājiem esmu izskaidrojis Grieķu uguns būtību, ķersimies pie raksta galvenā varoņa pētīšanas - nekad neizdegošā uguns. Atšķirība no jau pieminētā Grieķu uguns ir tāda, ka šis uguns netika izmantots karadarbībā, vismaz ne plašā mērogā, bet tiek uzskatīts, ka tam piemita daudz lielākas spējas - tas nekad neizdzisa. Laikā pirms elektrības pār pasauli valdīja eļļas lampas, bet seno cilvēku īpašumā bija vēl kāda viela, kas šķietami pārspēja eļļu visos iespējamajos veidos. Spožāka, karstāka un bonusā nekad neizdziest... Kas gan varētu but labāks par šo?
Lai cik savādi tas neizklausītos, vēsturē ir aprakstītas lampas , kas degušas vairākus simtus vai pat tūkstošus gadu. Stāsti nākuši no visas pasaules - Ziemeļamerikas, Centrālamerikas, Indijas, Ķīnas, Itālijas,Grieķijas un Francijas. Šīs mītiskās, mūžīgi degošās lampas parasti tika atrastas slēptās kapenēs. Daudzi agrie rakstnieki savos darbos pieminējuši šādas lampas. Par piemēru varam ņemt 140 gadā, Palla kapenes ( The tomb of Pallas) tika atvērtas. Pats apbedītais ar neko ievērības cienīgu neizcēlas, neskaitot to, ka bija kāda itāļu karaļa dēls. Vissatraucošākais fakts bija tāds, ka atverot kapenes, tika atrasta lampa, ko nevarēja nodzēst nedz ar uguni nedz ar nopūšanu. Cilvēki ,kas atvēra kapenes bija pārbijušies un vienīgais veids, kā lampas degšanu pārtraukt bija izliet šķidrumu, uz kā bāzes arī dega liesma. Šis škidrums esot bijis līdzīgs eļļai, tikai krāsa esot bijusi pilnīgi savādāka - tumsnēji sarkana.
Ir neskaitāmas citas hronikas, kur tiek stāstīts par šādām lampām - Imperatora Justiniāna iebrukumu laikā, bariņš kareivju kādā pamestā svētvietā, kur vietējie nevēlējās, lai viņi dodas, uzgāja vairākas lampas. Pēc vietējo iedzīvotāju teiktā, alā neviens nebija bijis jau vairāk kā 500 gadu. Arī kareivji sastapās ar tādu pašu problēmu, kā Palla kapeņu atradēji - uguni nevarēja nodzēst. Bailēs no burvestībām, kareivji ātri vien alu pameta.
Anglijā, sekojot atdalīšanai no Romas katoļu baznīcas, karalis Henrijs VIII izveidoja Anglijas baznīcu. ( The church of England ) . Drīz pēc tam sekoja viņa pavēles iznīcināt lielāko daļu katoļu baznīcu. Pie vienas no šādām baznīcām bija kāda bagāta vīra kapenes, kurš esot miris ap 300. gadu. Kapenēs tika atrasta viena degoša lampa, ko ,protams, nevarēja nodzēst.
1600. gadā Francijā tika atrastas kādas sen pamestas kapenes, kur esot apglabāts kāds kareivis no Šveices. Kapenēs tika atrastas 3 degošas lampas, kas vēlāk tika pārvestas uz kāda augstmaņa muižu. Lampas turpināja degt 14 gadus, līdz brīdim, kad zemnieku sacelšanās laikā, lampas tika apgāztas un salūzstot, viss šķidrums esot iztecējis, un uguns tā arī izdzisis.
Vēl pieminēšanās vērts atgadījums ar mūžīgi degošajām lampām stāsta par kādu 13. gadsimta Rabīnu Jeheli ( Jechiele ) . Viņa mājas pagalmā esot degusi lampa, kas ne tikai nekad nav izdzisusi , bet arī esot sākusi agresīvi sprakšēt, kad mājai kāds tuvojās. Kad vietējie jautāja Jehelem, kā viņš to ir panācis, vecais rabīns tikai atbildējis "Ticība ir visa pamats, uz ticības ir būvēta mūsu dzīve, un uz ticības ir būvēta arī šī liesma" . Daudzi uzskata, ka šo uguni viņš ir izveidojis ar kaut kāda veida pirmatnējās elektrības palīdzību.
Kāpēc tieši kapenes? Visas šīs lampas, neskaitot pēdējo tika atrastas kapenēs... Senie ēģiptieši un daudzas citas tautas domāja līdzīgi - mirušajiem varētu vajadzēt kādu mazumiņu gaismas, lai tie redzētu ceļu līdz aizsaulei. Varbūt tiešām lampām ir sakars ar ticību un nāvi, varbūt tiešām tik ļoti alķīmiskais scenārijs varētu būt patiess? Es nezinu, kā jūs, dārgie draugi, bet es gribu ticēt. Es gribu ticēt, ka viss slēpjas mūsu pašu uztverē.
Tev patiks šie raksti
