Pelagonija, Maķedoniešu nācijas šūpulis (Maķedonijas ceļojums 5. daļa).3

Marko esot izcēlies ar lielu viltību un nežēlību, kas izpaudusies, veiksmīgā diplomātijā lavierējot starp turku valdniekiem, serbu un bulgāru vietvalžiem, un spējām ātri pieveikt savus personīgos ienaidniekus. Formāli Prilepas karalistei bija jāmaksā nodevas turkiem, bet Marko brīžiem tās neesot maksājis atrunājoties ar solījumiem palīdzēt sultāna armijai grūtos brīžos un kad šādi brīži pienāca Marko  ne vienmēr esot pildījis savus solījumus. Pamiera brīžos ar Turciju Marko esot pamanījies doties sirojumos uz pašu serbu un bulgāru zemēm, kurās spēlējis tādu, kā Robina Huda lomu stādot sevi priekšā, kā tautas atbrīvotāju no vietvalžu patvaļas. Protams, ka tas izraisīja nepatiku Serbijas un Bulgārijas valdniekos un Serbijas karalis Lāzars padzen Marko no serbijas apvainojot to sadarbībā ar turku sultāniem. Gala rezultātā Marko iesaistās karos ar Turciju serbu pusē un domājams, ka vienā no kaujām esot kritis.

Patiesībā par karali Marko vēsturē pastāv visai neviennozīmīgas versijas. Viennozīmīgu Marko biogrāfiju traucē izveidot milzīgais skaits leģendu, nostāstu un biļinu, kuras radījuši Balkānu tautu ļaudis. Kā jau tikko minēju vietējiem ļāudīm karalis Marko ir kaut kas līdzīgs Robinam Hudam Anglijā, jeb Iļjam Muromietim Krievijā. Pie visa tā vēl jāpiebilst, ka Marko, kā varonis figurē, gan serbu, gan bulgāru un protams maķedoniešu nostāstos. Tātad Marko par savu varoni uzskata ir Serbijā, ir Bulgārijā un Maķedonijā.

Vēsturnieki gan apgalvo, ka tik labs un jauks Marko nemaz neesot bijis. Izrādās, ka šur tur ir uzieti vēsturiski raksti, kuros atklāta nevisai glaimojoši fakti un tie liecina, ka Marko ir bijis visai nežēlīgs izvirtulis, kurš cietsirdīgi izrēķinājies ar saviem oponentiem. Dažkārt Marko tos nogalinājis personīgi ar zobenu pārcērtot galvu. Rakstos minēti fakti, ka Balkānos Marko bieži dēvēts par „Marko izvarotāju” (Марко-зулумџија) un „Marko galvu skaldītāju” (Марко-дели-баша). Kā nu tur īsti arī nebūtu karaļa Marko mājvieta, ja to tā varētu nosaukt,  ir Prilepa un kalnā virs pilsētas, kas nosaukts par godu Marko atrodas šis cietoksnis un tas tāpat, kā Marko personība caurvīts vairākām leģēndām un nostāstiem.

Neliela atpūtas pauze un noslēgumā izmetu pāris loku starp Marko kalna spicēm, un papriecājos par lieliskajām panorāmām un interesantajām saules staru spēlēm plašajā Pelagonijas zemienē un kalnos kas to ieskauj.

Vakars un tumsa strauji tuvojas, bet man vēl jāpaspēj apskatīties Treskavecas klosteri. Tātad kavēties vairs nevar un ir jādodas lejup. Protams, ka ceļš lejup ir daudz vieglāks, kā ejot augšā un pēc minūtēm 20 esmu jau pie sava auto.

Treskavecas klosteris un baznīcu kari.

Pametu Varošas piepilsētu un dodos no tās uz ziemeļiem. Ceļu Treskavecas klostera virzienā jau izpētīju no Markovi Kuli kalna virsotnēm un tādēļ tā atrašana nesagādā nekādas problēmas. Pavisam drīz nonāku kalnu grēdas piekājē, kurp ceļš jau strauji vijas augšup pa nogāzi.

Šeit vienā vietā uz pavisam īsu brīdi piestāju pie akmenslauztuvēm. Jau iepriekš pašā pilsētā vairākās vietās manīju uzņēmumus, kuri nodarbojas ar akmens un marmora zāģēšanu, un slīpēšanu. Te jāpiemin, ka akmens un marmora apstrāde tāpat, kā tabakas rūpniecība ir viena no Pelagonijas svarīgākajām industrijām un tās produkcija ir visai slavena, ir Balkānu valstīs, ir tuvējās zemēs Itālijā, Austrijā un Šveicē. Spriežot pēc tā, ko redzēju Skopjē esmu secinājis, ka īsts marmors un akmens ēku fasādēs šeit tiešām ir ļoti populārs.

Pēc nelielas pieturas akmenslauztuvēs turpinu ceļu augšup kalnā. Jāpiebilst, ka ceļš šeit ir tikko izbūvēts un iepriekš kaut kur lasītā informācija par tā slikto kvalitāti un bīstamību neatbilst patiesībai. Var redzēt, ka tā būvdarbi notikuši burtiski tikko. Vienīgais, ko varētu pārmest tas ir aizsarg barjēru trūkums dažos bīstamos pagriezienos, virs augstām nogāzēm. Tā, kā jābūt uzmanīgam, jo sevišķi lejup braucot. Pa jaunu asfaltu auto ripo lieliski.

Esmu pavisam tuvu virsotnēm un pamanu ēku kontūras kalna galā. Izskatās, ka tur jau viņš ir, bet kaut kas nav īsti kārtībā!

Jo tuvāk tuvojos Treskavecas klostera ēkām, jo labāk redams, ka ar tām ir kas noticis.