Nu ko, spocēni, rudens 
Incanti ir izbraukt rudenī pēc sēnēm ar draugu, kurš absolūti neorientējas sēņu vietās. Un tad ir tā: draugs: griežamies te? Bet brauc taisni. Un tā kādas desmit reizes, līdz jau tuvojamies Jēkabpilij un nākas griezt riņķī. Koroch, iegriezām atpakaļceļā pie Ogres, nu tur, kur tas dendrāriju parks, tikai pa labi.
Piedzīvojumi sākās...
Visa epopeja sākās ar to, ka praktiski nonīkusi ciklamena atkal uzziedēja kā tāda feja.
Un debesīs parādījās pūķa aste...
Oops! Re kur mežā rūķis sēž.
Un skudru pūžņi uz katra soļa koku atlūzās.
Te koks kā gulbis izliecies.
Bet eZZiiC kāpa kalnā visaugstākā.
Tur koki saknes savas rādīja' Gan šitā,...
... gan tā.
Un blakus ogas vilināja...
Ar savādajiem čiekuriem.
Laikam tev ir bagāts draugs, kas benzīnam naudu nežēlo!
Ceļā Papa Rimskijs netrāpījās?Gan jau kāda sēņu vecenīte ir dabūjusi mikro infarktu vai slapjas Tena biksītes no šitā "rūķīša"!
+
