Ceļojot vienatnē, tu neiesaisties troksnī — tu to dzirdi. Tu ne tikai redzi, kas notiek apkārt, bet sāc pamanīt sīkumus, kuri grupā vai ar sarunu fonā vienkārši pazustu. Klusums ļauj uztvert smalkāk — kā kāds atver plastmasas maisiņu vilcienā, kā smaržo vietējais ēdiens ielu malā, kā bērns ar ziņkārību tevi novēro no sava pagalma. Tu vienkārši esi, un tajā klusumā visa pasaule sāk kustēties tev apkārt, nevis pretēji.
Un tieši tajos brīžos sākas stāsts. Nevis tas, ko uzraksta ceļvežos, bet tas, ko tu izjūti ar savu ādu.