Godīgi sakot, man nebija ne jausmas, ko sagaidīt no Bangkokas. Viss, ko biju dzirdējis iepriekš – ballītes, transvestīti, narkotikas... un, protams, filma “Paģiras 2”. Sabiedrības stereotipi dara savu, bet realitāte izrādījās pavisam cita. Un ar katru dienu šī pilsēta mani pārsteidza arvien vairāk.
Mans pirmais lidojums uz Bangkokas lidostu bija no Vjetnamas. Hô Chi Minh lidostā, pirms iekāpšanas, man jautā – “Vai šī ir jūsu pirmā reize Taizemē?” – “Jā,” es saku. “Un kur tālāk lidosiet? Vai ir izbraukšanas biļete?” Es neko – tikai ceļoju apkārt bez konkrēta plāna. Atbilde – “Sorry, bez izbraukšanas biļetes mēs jūs uz lidmašīnu nelaidīsim.”
Šokā. Uz mirkli apstulbu, bet tad sāku domāt – labi, varētu būt Laosa, Kambodža... Hmmm, Malaizija! Labi, nopirku lētāko biļeti uz Kuala Lumpuru. Atgriezos pie vārtiem, un meitenes ar smaidu saka – “Ziniet, varējāt arī nopirkt lētāko autobusa biļeti – galvenais, lai ir kaut kāda izbraukšana.” Nu, super. Lūk, tā sākās mans ceļš uz Taizemi – ar nelielu stresu un biļeti, uz kuru nekad neuzkāpu.
