Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
80

Kuršu kāpās atrodas Eiropā lielākās ceļojošās smilšu kāpas. To vidējais augstums ir 35 m, lai gan lielākas kāpas sasniedz 60 m augstumu.

Klaipēdā ar prāmi var pārcelties Kuršu lagūnai un nokļūt Kuršu kāpas Ziemeļos...

Ģeoloģiski Kurscaronu kāpas... Autors: mežabrāls Kuršu kāpas
1.

Ģeoloģiski Kuršu kāpas izveidojās pirms apmēram 5000 gadiem uz pēdējā ledāja sanesām, tām apaugot ar zāli un kokiem.

Arheologi uzskata, ka balti Kuršu kāpās apdzīvo jau kopš neolīta, aptuveni 4000.—2000. gadus p.m.ē.


Mūsdienās lielākā apdzīvotā vieta šeit ir Nida, kas ir arī iecienīta kūrortvieta vācu un lietuviešu tūristiem. 

Kuršu kāpās ir sekojošas apdzīvotās vietas: Smiltīne, Kopgale, Alksnīne, Jodkrante, Pervalka, Preila, Nida, Morskoje, Ribačija, Ļesnoje. Pirmās sešas atrodas Lietuvas pusē, pārējās Krievijā. 1961. gadā apdzīvotās vietas Alksnīne, Jodkrante, Pervalka, Preila un Nida tika apvienotas un izveidota Neringas pilsēta. Pašreiz tajā dzīvo ap 2800 iedzīvotāji.

Autora bilde
1595 gadā Kaspars... Autors: mežabrāls Kuršu kāpas
2.

1595. gadā Kaspars Hennenbergers pierakstīja kursenieku teiku par Kuršu kāpu izcelšanos, saskaņā ar kuru 1190. gadā šajā vietā esot plosījies tik spēcīgs negaiss, kāds neesot bijis kopš ūdensplūdu laikiem un kāpas 12 gadu laikā esot sapūtis stiprs ziemeļu vējš.


13. gadsimtā apgabalā ienāca Vācu ordeņa bruņinieki un tas kļuva par koridori ceļā no Kēnigsbergas uz Rīgu. 1252. gadā tika uzcelta pils Mēmelē un 1372. gadā — Rositenē, un līdz ar bruņiniekiem ienāca arī vācu kolonisti. No 15. līdz 18. gadsimtam Kuršu kāpās bija jauns ieceļotāju vilnis no Dienvidkurzemes un Lietuvas.

16. gadsimtā sākās jauns kāpu veidošanās posms. Koku izzušana no strēles, ko izraisīja pārāk intensīva lopkopība un koku izciršana laivu būvei Kēnigsbergas 1757. gada aplenkumam, noveda pie tā, ka smilšu kāpas sāka pārvietoties, aprokot veselus ciemus. Satraukta par šīm problēmām, Prūsijas valdība 1825. gadā šeit sāka finansēt plaša mēroga apmežošanas un apzaļumošanas projektus. Pateicoties šiem centieniem, lielākā strēles daļa tagad ir klāta ar mežu.
 

Autora bilde
Savulaik kurseniekus... Autors: mežabrāls Kuršu kāpas
3.

Savulaik kurseniekus, latviešu valodā runājošas zvejnieku kopienas, varēja sastapt nevien visās Kuršu kāpās, tagadējo Krievijas teritoriju ieskaitot, bet arī Klaipēdas apkārtnē, Sembas pussalā un piekrastē līdz pat Gdaņskai. Līdz 19. gadsimtam Kuršu kāpas apdzīvoja pamatā kursenieki, kā arī nozīmīga vācu mazākumtautība dienviddaļā un lietuvieši ziemeļdaļā. Kursenieki pakāpeniski iznīka pārtautošanas un citu iemeslu dēļ. 

Mūsdienās to gandrīz nav atlicis. Līdz Otrajam pasaules karam, kursenieku valoda bijusi ļoti izplatīta Kuršu kāpās. Tā ir ļoti līdzīga latviešu valodai, tāpēc latvieši un kurseniski var labi saprast viens otru. 

Mūsdienās palikuši tikai nedaudzi kursenieku valodas pratēji. Liela daļa kara beigās un PSRS okupācijas laikā devušies trimdā uz Vāciju vai tika deportēti. Kursenieku identitāte ir ļoti sarežģīta, to var pētīt dažādos aspektos. Kursenieki bieži vien sevi apzinās kā vāciešus, jo Kuršu kāpas bijusi Vācijas (iepriekš Prūsijas) teritorija, kura tagad pieder Lietuvai. Par latviešiem kursenieki sevi neuzskata, jo daudzi no Kurzemes izceļojuši 16. un 17. gadsimtā, kad latviešu tautiskā apziņa vēl nebija izveidojusies. Padomju Savienības laikā Kuršu kāpas bija slēgta pierobežas teritorija. Pēc PSRS sabrukuma šeit uzplauka tūrisms. Daudz agrāko iedzīvotāju pēcnācēji izvēlas Kuršu kāpas par savu atpūtas vietu.

Kopš 2000. gada Kuršu kāpas ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

2014. gada 25. aprīlī Lietuvas Kuršu kāpu daļā izcēlās plašs ugunsgrēks, kurā izdega 130 hektāri meža.

Attēls no: www.google.com

Pievienotie video

2019. gada 28. jūlijā
55°36'25.9"N 21°06'28.5"E

0
80
Citi šī autora raksti:
Lasi vēl labākos rakstus:
komentāri [3]

Lai komentētu, Tev jāreģistrējas!

Reģistrēties
vai ienāc ar:
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
Drakonvīrs avatars
Medaļa RainisMedaļa LācītisMedaļa Rainis
  Drakonvīrs 20.09.19 21:52  
3
0

Tiešām labs un informatīvs raksts! Paldies! +

SAMSS avatars
Medaļa Zoles recidivistsMedaļa RainisMedaļa Patīk komentārs
  SAMSS 20.09.19 22:07
2
0

  

197403 avatars
Medaļa AutoklikerisMedaļa ZeltrocisMedaļa Recidīvists
  197403 20.09.19 22:31
1
0