Scootera, jeb skrejriteņa atdzīvināšana.
Pirms ļoti ilga laika, kādiem 10 gadiem (varētu būt) , bija man tāda lieta, kā skrejritenis un tad vienu dienu viņš salūza.
Biju viņu noglabājis zem gultas, ar domu, ka kādreiz salabošu un braukāšos tālāk, bet nu tā viņš arī tur tā stāvējā un tagad, nesen aterējos par viņu. Protams, tagad man viņš vairs nav vajadzīgs, tāpēc nolēmu salabot, kaut cik, lai var braukt un atdot māsas mazajam. :)
Šādi izskatījās sākumā.
Lūk arī visa bēda, atskrūvēju nost stūri. Skaisti ielūzis.
Paņēmu smilšpapīru un nopulēju visu lieko nost, lai ir skaisti tīrs.
Tad paņēmu lapu un uzzīmēju šablonu, jo izdomāju, ka varētu arī nokrāsot viņu ar mazā vārdu.
Izgriezu uzmanīgi šablonu ar papīra nazīti.
Pēc tam jau sagatavojos krāsošanas darbiem
Sākumā nokrāsoju pamatu baltu
Pēc tam šablonu ar dzelteno pārgāju pāri un sapratu, ka nebūs labi, jo īsti neizceļās tas vārds
Tāpēc paņēmu ar zilo krāso un pārkrāsoju, nu jau nedaudz labāk, protams, neesmu nekāds mākslinieks, bet kaut kas jau sanāca.
Tad paņēmu dzelzīšus, safleksēju un izurbu caurumus, lai daudz maz atbilst vecajām skrūves vietām.
Eh, atmiņas. Pirms 15. gadiem dikti lieli zilumi un citas traumas tika dabūtas tieši no tāda braucamā
No tevis nekāds dižais krāsotājs nesanāk 
Bet nu + tāpatās. Lai tik tā konstrukcija tur.
Uhh mirgojošās botas, zilumi, vējš matos, mušas zobos un puņķi tek pa degunu, bet galvenais jau lai skūterim riepas mirgo Atceros gan tos laikus
