local-stats-pixel

Pirmais auto-Mitsubishi Pajero (1988)8

199 0

Šis nebūs raksts no sērijas "iesēdos, pabraucu, baigi patika", bet gan reāla lietotāja pieredze.

Neraksturīgi jaunam 20 gadniekam mans pirmais auto ir no kaimiņa iegādāts antikvārs japāņu apvidus auto divās krāsās- baltā un rūsas. Agrā 2013.gada novembra rītā autiņš tika aizvests uz savu pirmo tehnisko apskati kopš 2008. gada. Protams, neko citu kā "slimības lapu" izrakstīt nevarēja. Tā nu mēneša laikā nomainījām abus priekšējos spārnus, numura apgaismojumu un arī nedaudz metināšana. Papildus iegādes cenai 400 eur pirms skates tika ieguldīti vēl ap 300 eur.

Braukšanu ar šo auto var iedalīt divās kategorijās.

1- Patīkamā un nervus kutinošā

Ar šo, kā jau īsto džipu lielākais dzīves sasniegums bija skrējiens pa VAS "Latvijas Valsts meži'" sabūvētajiem meža ceļiem un gravām. īsās bāzes īpatnība ziemā mest virpuļus mani pārsteidza nesagatavotu. :D Tomēr nekas nav labāks par izbraukšanu cauri lielai peļķei ar lielu ātrumu.

2-Vienmuļā un kaitinošā

Savukārt, kad nonācu uz Via Baltica, tad šis mamuts drīzāk pārvēršas par traucēkli citiem satiksmes dalībniekiem. Un arī pilotam braukšana nav pārāk komfortabla, taču pārvietoties var. Ātrāk par 90km/h arī necentos spiest, jo ņemot vērā degvielas patēriņu, tas nebūtu prāta darbs.

Degvielas patēriņš

2.6 benzīns ar karburatoru. Enough said. :D Green Peace būtu priecīgāki , ja auto tiktu barots ar sakapātiem delfīniem.

Toreiz piekopu filozofiju "Ja vajag, tad leju". Bet kad man bija pāris izbraucieni no Bauskas uz Ogri un Rīgu. Sarēķināju ap 12-14l uz simts kilometriem. Tas vēl tā, bet par cik tas nav ne BMW 7 serie , nedz arī Ford Mustang, tad braukt prieka bija 0.

Tehniskās ķibeles

Kā jau vecam pastāvējušam spēkratam pēc laika posma lien ārā tehnikas niķi. Pirmais lielais joks bija ūdens sūkņa nobeigšanās, tad streiku pieteica elektroniskais degvielas sūknis, kas bija uzlikts no citas mašīnas. Tas izpaudās šādi: piedarbinu auto, sāku braukt un tad sāk rīstīties un noslāpst. Pēdējais piliens-sabruka sajūgs.

Īpašs stāsts ir karboratora regulēšana, vesela māksla.

Pārdošana

Pagājušā gada septembrī pieņēmu lēmumu, ka no mamuta ir jātiek vaļā, jo biju iestājies skolā Rīgā un bija vajadzīgs studenta statusam atbilstošāku transportu.

Jo būšu godīgs, ja braucu ārpus Bauskas novada, tad tas sāka pamatīgi sist pa kabatu. :D

199 0 8
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 8

0/2000

Šādu var ņemt kā otro auto medībām vai copei, bet arī tad laikam labāk izvēlēties veco Nissan Patrol ar dīzeli.

7 0 atbildēt
heh emotion
2 0 atbildēt

Kādu ņemsi nākamo? Nejau žurku?...

0 0 atbildēt

Man vecajā darbā arī nācās ar tādu pārvietoties. Vairāk par mežiem un pļavām tas auto netika redzējis. Jāsaka gan, ka es viņu vairāk remontēju nekā braucu (visbiežāk karburators). Tagad nesen vecajai darba vietai braucu garām, nabadziņš, nomests pie sētas bez numuriem jau manāmi aprūsējis. Lai arī bieži bija jāremontē, bet tomēr nedaudz žēl, ka arī tādi autiņi palēnām izmirst... Tikai siltas atmiņas, tā teikt emotion

0 0 atbildēt