Opel svin 150.gadu jubileju.7
42
1
Vecgada vakarā Opel darbinieki savas glāzes pacels ne tikai par godu Jaunajam gadam, bet arī, lai uzsauktu tostu Opel
150. jubilejas gada sākumam. 1862.gadā kompānijas dibinātājs Ādams Opels (Adam Opel) nevarēja pat iedomāties, ka viņa
uzņēmums reiz kļūs par vienu no lielākajiem autoražotājiem Eiropā.
1862.gadā Ādams Opels sava tēva, atslēdznieka, darbnīcā Riselsheimā, Vācijā, sāk izgatavot šujmašīnas. Darbi veicas labi
un drīz vien 1886.gadā tiek uzsākta arī velosipēdu tirdzniecība - savu ceļu pie pircējiem sāk pirmais modelis "Velociped".
Velosipēdi no Riselsheimas ātri vien kļūst populāri. 20.gadsimta 20.gadu vidū Opel jau ir nostabilizējis savu reputāciju kā
pasaulē lielākais velosipēdu ražotājs. Pa šo laiku produktu klāstam jau ir pievienojušies arī motocikli. Opel automašīnu
ražošanas vēsture sākas 1899.gadā, padarot to par otro vecāko vācu autoražotāju aiz Daimler-Benz.
1902.gada rudenī Opel prezentē "patentēto Lucmana automobili(Lutzman motorcar patent)" ar 10/12 ZS motoru. Tie
pavisam ātri sāk baudīt panākumus: 1906.gadā no rūpnīcas konveijera lentas ir noripojuši jau vairāk nekā 1,000 šādu
automobiļu. 1914.gadā Opel apsteidz visus savus konkurentus un kļūst par lielāko autoražotāju Vācijā. Opel zīmols iegūst
slavu kā populāru un par pieejamu cenu iecienītu automašīnu ražotājs, radot tādus modeļus kā "Doktorwagen" (1909.) vai
"Puppchen" (1914.). Šie modeļi ir pamatā Opel uzņēmuma tradīcijām ražot ārkārtīgi kvalitatīvus, uzticamus un pieejamus
automobiļus plašam pircēju lokam.
20.gs. 20.gadi iemieso to Opel celmlauža garu, kas tam raksturīgs vēl šodien. Tā ir "Laubfrosch" (latv. koku varde) un
"Rakete" (latv. raķete) modeļu ēra. Mazā 4/12 ZS jaudīgā automašīna, pateicoties tās koši zaļajam virsbūves krāsojumam,
ir labāk zināma ar iesauku "Laubfrosch" vai "koku varde". 1924.gadā Opel ir pirmais vācu autoražotājs, kas mašīnu
izgatavošanas procesā izmanto automatizētu konveijeru. Papildus tam uzņēmums sāk veikt arī iespaidīgus raķešu testus, kas
vēlāk tiek atspoguļoti arī skaļos avīžu virsrakstos. Piemēram, 1928.gadā Opel raķešu automobilis Berlīnes Avus sacīkšu
trasē uzstāda ātruma rekordu uz zemes. Frics fon Opels (Fritz von Opel) sasniedz ātrumu 238 km/h, kas tajos laikos ir
neiedomājams veikums. Gadu vēlāk Opel tiecas jau uz debesīm: Opel-Sander RAK1 paceļas gaisā no kādas augstceltnes
Frankfurtē, padarot to par pirmo publisko cilvēka lidojumu raķetē, tiesa gan, īsu.
1929. gadā auto industrijā sākas grūti laiki, globālās ekonomiskās krīzes laikā miljoniem cilvēku zaudē darbu. "Straujo
divdesmito gadu" beigās pasaules ekonomika sabrūk kā kāršu namiņš. Tomēr Opel reaģē ātri un atrod spēcīgu partneri
Amerikā - General Motors. Autoražotājs no Riselsheimas spēj saglabāt savu tirgus pozīciju un jau 1935.gadā paaugstināt
savu gada izstrādes daudzumu virs 100,000 vienībām. Starp produktiem pieminams ir jaunais "Blitz" kravas automobilis,
kas tiek ražots Brandenburgas rūpnīcā. Šajā laikā Riselsheimas autoražotājs ievieš tehnisku inovāciju: Olympia ir pirmais
Vācijā ražotais automobilis ar pašnesošu virsbūvi, kas izgatavota tikai no tērauda. Gadu vēlāk uzņēmums uzsāk 75 gadus
ilgu panākumu stāstu kompakklases automašīnu ražošanā - panākumu stāstu, kas turpinās līdz pat šai dienai. Šie sasniegumi
aizsākās ar Kadett modeli un mūsdienās turpinās ar Astra saimi. 1936.gadā Opel ir lielākais autoražotājs Eiropā ar vairāk
nekā 120,000 saražotu automobiļu gadā.
Tā kā kara gados ražošana civilajām vajadzībām tika apturēta, tad Opel darbu atsāk Vācijas atjaunošanas periodā. Vācijas
ekonomikas brīnums tiek asociēts ar tādiem Opel modeļu nosaukumiem kā Olympia , Olympia Rekord, Rekord P1 un Kapitän,
bet daudzas mājsaimniecības var lepoties arī ar Opel ledusskapjiem "Frigidaire". 1962.gadā, kas sakrīt arī ar Opel
100.dzimšanas dienu, Bohumā tiek atklāta šīs auto markas otrā rūpnīca, un tajā tiek ražots jaunais Kadett. 60.gados tiek
radīti modeļi, kas saglabā Opel sportisko un emocionālo auto reputāciju, to skaitā ir leģendārie un ikoniskie Commodore,
Manta un GT modeļi. Tāpat Opel piedāvā arī spēcīgus luksusa segmenta modeļus no prestižās KAD sērijas (Kapitän,
Admiral, Diplomat), vēlāk tos aizstāj Senator un Monza.
1971.gadā no konveijera noripo desmit miljonais Opel. Šajā gadā Georgs fon Opels (Georg von Opel), braucot ar Opel GT,
pārspēj līdzšinējo ātruma rekordu ar baterijas piedziņas automobili - viņam izdodas sasniegt 188 km/h lielu ātrumu. Tas ir
pierādījums, ka Opel ļoti nopietni pievēršas elektriskās mobilitātes tēmai - desmitiem gadu pirms laika, kad kāds cits vispār
par to iedomājās. Mūsdienās Opel ir šīs jomas pionieris: 111 kW (150 ZS) Ampera, kas ir aprīkota ar revolucionāro
paveicamās distances palielinātāju, ir pasaulē pirmais sērijveida elektriskais pārvietošanās līdzeklis, kuram nav ar
baterijas iespējām saistīti ierobežojumi.
1972.gadā Opel ir Vācijas veiksmīgākais autoražotājs. Riselsheimā rodas tādi modeļi, kuros lielākais uzsvars ir likts uz
drošību, degvielas patēriņu un apkārtējās vides saudzēšanu. Piektās paaudzes Kadett modelim, kas parādās ar priekšas
piedziņu, ir ļoti zems aerodinamikas koeficients - CD 0,39, tādējādi kļūstot par vienu no aerodinamiskākajiem
kompaktajiem automobiļiem. Šo skaitļu rekordu virkni turpina Omega A (CD 0,28) un Calibra (CD 0,26). 1980.gados
sabiedrības uzmanības lokā nonāk jautājums par kaitīgo izmešu daudzuma ierobežošanu, kur Opel atkal ir starp šīs
aktualitātes pionieriem. Riselsheimas zīmols ir pirmais Vācijas uzņēmums, kas piedāvā visu modeļu gammu ar katalītiskajiem
pārveidotājiem. No 1989.gada visi modeļi tiek aprīkoti ar šo tehnoloģiju.
1991.gadā Astra modelī savu pirmizrādi piedzīvo Opel drošības sistēma. Tajā apvienota sānu triecienu aizsardzība, sēdekļu
stiprinājumi un drošības jostu spriegotāji. Ar jauno Frontera zīmols atkal pierāda, ka ir pionieris dažādām inovācijām. Šis
atpūtas auto ir viens no SUV kustības priekštečiem un strauji iekaro segmenta līdera pozīciju. 1992.gadā Opel atver
Eizenahas rūpnīcas vārtus - tajā laikā tā ir modernākā rūpnīca pasaulē. Turpmāk Opel ievieš vēl vairākus modeļus:
1997.gadā Opel kļūst par pirmo Eiropas autoražotāju, kas piedāvā ekonomisku triju cilindru automašīnu, un tirgū nonāk
Corsa modelis. 1999.gadā savu pirmizrādi piedzīvo Zafira. Riselsheimas uzņēmums ieliek pamatakmeni strauji augošajam
kompakto vienapjoma virsbūves auto segmentam un nosaka jaunus standartus ģimenes automašīnu salona daudzpusīgumā un
pielāgojamībā. Tāpat šajā gadā Opel svin greznu ražošanas jubileju: konveijerus atstājuši jau 50 miljoni Opel automašīnu.
2008.gadā, ar Insignia prezentāciju,, Opel uzsāk zīmola pārpozicionēšanu. Jaunie vadošie modeļi uzsāk jaunu zīmola filozofiju: apvienot skulpturālu mākslinieciskumu ar vācu precizitāti. Šo ideju turpina arī jaunie Zafira Tourer un Astra GTC modeļi.
Opel un tā britu radniecīgā Vauxhall marka šobrīd automašīnas pārdod vairāk nekā 40 pasaules valstīs. Kompānijas rūpnīcās un izstrādes centros, kas atrodas sešās Eiropas valstīs, strādā aptuveni 40,500 darbinieku. 2010.gadā Opel/Vauxhall pārdeva vairāk nekā 1,1 miljonu pasažieru un vieglo kravas automašīnu un sasniedza 6,2 procentus tirgus daļas Eiropā. Ar elektriskās automašīnas Ampera parādīšanos, šis tradicionālais zīmols aizsāk jaunu Eiropas auto industrijas segmentu un pasvītro savu progresīvo mobilitātes risinājumu pioniera lomu