Moskvich 2140 celšana gaisā 217

Pagājis jau kāds laiciņš kopš mana iepriekšējā raksta un atdzīšos, diezgan tālu neesmu ticis ar to veco mosi, jo nekad nav bijis īsti daudz laika ņemties. Bet vismaz pēc mēneša ilgas plānošanas ar draugu un senci izdevās mums aizdzīt autiņu pie telfera... teikšu ka jautrs brauciens striķī ar minimālām bremzēm uz ledus, bet nu līdz galam tikām bez sirdstriekas. Norāvām haubu, palīdām apakšā un vot tad sirdstrieku varēja ķert... vecais draugs Ruslans jau ir ciemojies, bet ko padarīs ar tādu vecu auto. Visi m***** rūsē. Bet back to the story, apakšā nolīduši, konstatēju ka sajūga pievads vēl ir klāt (kārba ar kardānu jau iepriekš biju nomaucis nost uz sānu metot), nu labs i, gaidu senci, tam vismaz par mošiem vairāk zināšanu. Tas labi norūsējis, nenāk ārā, skrūvējam no motortelpas ārā un ar visu pievadu, hujakš ārā motors. Nometuši moša dvēseli malā, skatamies un nomurminam... Darba vēl daudz. Vismaz tagad kad ir brīvs laiks, paņems štrumentus, aizmauks pie pazīstamā un skrūvēs tik tālāk lēnā nodabā. Nākošais pamatplāns ir iztīrīt salonu lai tiktu pie grīdas klāt, lai gan teorētiski caurumi grīdā nebija, bet kas to lai zin kas darās zem beņķiem iekšpusē. Tad paralēli motortelpu tīru un jāsāk ķerties apakšai, sametināt, sagatavot krāsošanai, nokrāsot un maukt visu atpakaļ lai pēc tam varētu lamāties par pāris palikušām skrūvēm. Uzreiz saku, neesmu nekāds žurnālists kurš katru stūri fočē, tākā bildes nav daudz.