Lada Samara ir ekonomiks krievu ražotāja AvtoVAZ auto, ražoti saskaņā ar Lada zīmolu kopš 1984 gada. Zīmols" Samara" sākotnēji tika izmantots tikai eksportētajiem modeļiem, Krievijā tas pats modelis tika saukta par "Sputnik" (satelītu), līdz 1991, kad tika uzsākta sedana versija ražošana, izmantojot eksporta nosaukumu Samara.
Lada Samara ražošana tika pabeigta 2013. Tomēr nav ziņu, par pickup versijas ražošanas pārtraukšanu.
Samara bija veidot uz tradicionālās Fiat 124 bāzes, nodrošinot moderna stila automašīnu, kuru ir viegli apkopt.
.Auto ir ražots trīs, četru un piecu durvju dizainu ar 1,1, 1,3 un 1,5 litru benzīna dzinēju. Lada cerēja, ka Samara ļautu tai konkurēt Eiropas automašīnu tirgū. Tas bija otrais AvtoVAZ pašu radītais dizains no (pirmais bija Niva SUV), un pirmā, kas nebalstās, uz Fiat mehāniku.
1979.gada 31.decembrī pirmais VAZ 2108 prototips tika pabeigts. VAZ 2108 izstrādes laikā, VAZ inženieri cieši paskatījās no Eiropas konkurentiem, piemēram, Volkswagen Golf, Opel Kadett D, Ford Escort Mark III, un Volvo 340. Lai gan nosaukums mājās bija "Sputnik", tas bija vairāk pazīstams kā "astoņi" pēc pēdējā cipara modeļa koda. Eksporta versija tika nosaukta pēc Samaras upes, pieteka pie Volgas. Pirmais auto no ražošanas līnijas 1984 gadā.
No sākuma bija plānots ka Lada būs pieejama ar 1.1, 1.3 un 1,5 litru benzīna dzinējiiem,taču sākotnēji bija tikai 1,3 (ar trīsdurvju virsbūvi). Dzinēji tika izstrādāti ar palīdzību no Porsche, un lielākā daļa Rietumu novērotāji baumoja, ka Porsche līdzdalība neaprobežojās tikai ar dzinēju meistarošanu.
Samara nekad nespēja sasniegt tādus pašus rezultātus kā Lada Riva, neskatoties kā tā bija spēcīgs auto ar mūsdienīgu stilu un konkurētspējīgu cenu. Auto cieta no mainīgās un bieži vien apšaubāma salikšanas kvalitātes, kas vienmēr bija saistīta ar Lada. Strīdīgs punkts bija automašīnas priekšējais režģis , jo tas bieži tika uzskatīts par neglītu un lēta izskata, daudzi tika aizstāti ar alternatīvām restēm, bieži vien pat Lada tirgotāji paši tos mainīja pirms automašīnas tika pārdotas.
Neveiksmīgais priekšējais režģis drīz tika aizstāts ar vienmērīgāku dizainu.Citas nelielas izmaiņas-, dzinēji ar degvielas iesmidzināšanu, lai apmierinātu emisiju noteikumus eksporta tirgos.
Ilgi plānotā sedana versija (VAZ 21099) beidzot parādījās 1990.gadā, atzīmēts kā atsevišķs modelis, tam bija atšķirīgs interjera dizains un arī citu priekšgalu.
Samara tika pārdoti visā pasaulē,lielākajā daļā Eiropas valstu, gan visā SEPP blokā. Vairumā valstu, versijas un iekārtas uzstādija paši tirgotāji. Beļģijā un Vācijā tik tirgotas arī Lasa Samara kabrioleta versija. Samara bieži tika pārdoti ar citiem nosaukumiem, it īpaši VAZ 21099 (Samara Sedan), kas tika pārdots kā "Sagona" (Francija), "Diva" (Beļģija), "Forma" (Vācija) [9], un "Sabulis" (Austrālija).
Noteiktos tirgos, kur nodokļu struktūru labumu dēļ dīzeļdzinēji bija izdevīgāki.(piemēram, Francijā un Beniluksa valstīs), Samara bija pieejams ar 1,5 litru Peugeot dīzeļdzinēju 1995-1997.
Ar AutoVAZ bankrotu 1996-1997 gados eksports tika apturēts.Lada Samara pazuda no Kanādas pēc 1997. gada, atstājot Niva kā vienīg Lada, kuru pārdod Kanādā. Eksports uz Austrālijas un Lielbritānijas beidzās aptuveni tajā pašā laikā.Lielākā problēma bija GM atteikšanās pārdot nepieciešamos degvielas iesmidzināšanas komplektus, lai varētu kombinēt eksportam domātos auto, jo viņi šaubījās par AutoVAZ maksātspēju. Saskaroties ar detaļu trūkumu, nodokļu apmaksas problēmām,un kriminālo autoritāšu darbībām Krievijas deviņdesmito gadu vidū, eksporta centieni pagaisa un RHD ražošana vairs nebija iespējama.
Kā atbildi uz šo situāciju, kompānija pārcēla augstākas kvalitātes versiju Eiropas tirgū, Lada Euro Samara/Samara Baltic, ražošanu uz , Valmet Automotive rūpnīcu Somijā. Ražošana sākās 1996.gada vasarā un beidzās 1998.gada jūlijā, ar 14 000 automašīnām, kuras izgatavotas no 85% Krievijā ražotām komponentēm.
Pēc 1997. gada ,Samara galvenokārt tika pārdoti tikai savā dzimtenē un citās NVS valstīs . Samara 2 ,atjaunotā versija, ar degvielas iesmidzināšanas versiju 1,4l dzinējs un labāku pārnesumkārbu , nonāca pārdošanā ierobežotā skaitā . Bremzes un interjers tika modernizēti , iekļaujot daļu no VAZ 2110 . Pilnvērtīga ražošana uz galvenās līnijas Toljati sākās 2000.gadā , 2002.gadā piecdurvju ( 2114 ), tika pievienoti , un 2113 trīsdurvju sekoja 2004.gada septembrī . Trīsdurvju versiju sākotnēji nebija plānots būvēt , bet tika pievienots kā atbilde uzspēcīgu tirgotāju pieprasījumu . Pēdējā "pirmā paaudze" Samara noripoja no Toliatti ražošanas līnijas 2004. gadā , kas izbeidza 20 gadu ražošanas ciklu tur . Ražošanai " klasisko" Samāra 2109/21099 turpinājās ZAZ rūpnīcā Ukrainā, no 2007.gada maija Kazahstānā
2007.gada janvārī , modernizētas Samara 2 , izmantojot modernās 1,6 litru VAZ - 11183-20 dzinēju, nonāca pārdošanā . Lada 110 un Lada Priora ir paņēmušas lielu Samāras tirgus daļu , tomēr Samara saglabā cenu priekšrocības un stabilu pieprasījumu. Sedana Lada Samara2 ražošana tika pārtraukta 2012.gada decembrī; hečbekus beigs ražot 2013.gada beigās
