Enduro – daudzdienu cīņa ar sevi neizbraucamos apstākļos! Enduro sacensību pamatprincips ir apvidus šķērsošana ar motociklu bezceļa vai slikta ceļa apstākļos.
Kas ir ENDURO?Enduro sacensību pamatprincips ir apvidus šķērsošana ar motociklu bezceļa vai slikta ceļa apstākļos. Vērtēšanas principi ir analoģiski autorallijam, tikai ātrumposmu vietā ir enduro testi (distance ar taciņām, pļavām, ceļā var būt akmeņi un Triāla elementi, pasaules čempionātos populāras ir trases kalnos) un klasiski krosi. Sportisti nebrauc pēc leģendas – trase ir iezīmētā ar speciālām zīmēm dabā. Uzvar tas, kurš distanci veic visātrāk. Katrā posmā ir noteikts gan minimālais, gan maksimālais kontrollaiks, par kura neievērošanu pienākas soda punkti – viens par katru minūti.
Enduro sacensībās sportists nedrīkt pieņemt palīdzību no malas – mehāniķiem ir tiesības tikai nolikt instrumentus blakus motociklam un sniegt sportistam mutisku konsultāciju. Sacensību laikā sportists nedrīkst mainīt vairākas motocikla detaļas – rāmi, riteņus, motoru, izpūtēju un priekšējo numura plāksni, šis detaļas tiek speciāli marķētas un pārbaudītas distances laikā. Katras dienas izskaņā sportistam tiek dotas 15 minūtes tehnikas sagatavošanai, pēc kurām motocikls jānovieto slēgtajā parkā.
Sacensībās tiek izmantoti tādi paši motocikli kā motokrosā. Vienīgās atšķirības – tiem ir citāda ātrumkārba, kas ļauj sasniegt pat 170 km/h lielu ātrumu ( krosa motocikliem tas parasti nav lielāks par 90 km/h), un ir lukturi. Enduro distances garums divu dienu starptautiskās sacensībās parasti ir ne mazāks kā 400 kilometri, Latvijā – ne mazāks kā 250 km. Viena apļa garums – ap 100 kilometriem, tajā ir vidēji 3-4 kontrolpunkti un speciālie testi. Sešdienu sacensībās noteikumi būtiski neatšķiras. Distances kopējais garums parasti nav mazāks par 1200 kilometriem. Sešdienu sacensībās zelta medaļas saņemt tie sportisti, kuri no sacensību absolūtā uzvarētāja nav atpalikuši vairāk par 10 procentiem, sudraba medaļas tie, kuri atpalikuši ne vairāk kā par 20 procentiem.
Enduro attīstība Pasaulē!
Enduro, jeb – daudzdienu motobraukšanas sacensību trašu malās nav skatītāju tūkstošu un to varoņus retāk cildina laikrakstu slejās. Tomēr tieši daudzdienu sacensībām motosportā ir vissenākās tradīcijas. Jau 1913. gadā Lielbritānijā notika pirmās starptautiskās sešdienu sacensības, kuras tika nosauktas skanīgā vārdā – motosporta olimpiāde. Šīs sacensības ar nosaukumu Nāciju kausa izcīņa, tiek rīkotas joprojām.
Gandrīz 100 gadu laikā nomainījušās daudzas sportistu paaudzes, neticamiem soļiem uz priekšu gājis tehnikas progress, taču pats princips nav mainījies. Nāciju kausa izcīņa joprojām ir sešu dienu sacensības, kurās distances kopējais garums ir mērāms tūkstošos kilometru. Ja distanci izdodas veikt bez soda punktiem (tos var nopelnīt par nokavētu vai pāragru ierašanos kontrolpunktā, par motocikla detaļu pazaudēšanu, par to, ka izmantota dažāda veida palīdzība no malas un vēl dažādiem specifiskiem pārkāpumiem), sportists saņem zelta medaļu. Arī mūsdienās tās ir pašas prestižākās enduro sacensības, kaut arī kopš 1990. gada katru sezonu tradicionāli notiek arī divu dienu pasaules un Eiropas čempionāti.
Enduro attīstība Latvijā!
Latvijā pirmās daudzdienu sacensību zvaigznes uzlēca drīz pēc tam, kad šis motosporta veids pie mums tik tikko sāka attīstīties. Reinis Reštniks un Edvīns Ķirsis bija lieliski meistari ne tikai motokrosā – viņi pa abiem izcīnīja 12 zelta medaļas motosporta olimpiādēs un viņi ir vienīgie latviešu motosportisti, kam savulaik piešķirts PSRS Nopelniem Bagātā Sporta Meistara nosaukums. 1956. gada 14. jūlijā PSRS Motosporta federācija tika uzņemta Starptautiskajā motosporta federācijā (FIM) un jau dažus mēnešus vēlāk PSRS enduro komanda ar Reini un Edvīnu sastāvā, startēja starptautiskajā motosporta olimpiādē Vācijas pilsētā Garmišā, no kurienes sportisti mājās atgriezās katrs ar savu zelta medaļu.
Neatkarīgās Latvijas 90. gados, Nāciju kausa un Eiropas čempionāta individuālajā vērtējumā, spēkus izmēģināja vairāki Latvijas sportisti, pazīstamākie - Jānis Gaveika, Jānis Vinters, Eiropas čempions vecuma grupā virs 35 gadiem Artūrs Robežnieks. Tomēr tikai 2002. gada rudenī beidzot tiek īstenots enduro sabiedrības ilgus gadus lolotais sapnis –Latvijas komandas starts Nāciju kausa izcīņā. ISDE Čehijā Latviju pārstāvēja Armands Jankovskis, Zigurds Millers, Jānis Vinters, Artūrs Robežnieks un Guntis Bercis. Komandu ieskaitē nekas prātīgs neiznāk, jo ieskaiti iegūst tikai trīs no pieciem dalībniekiem, toties Vinters un Robežnieks mājās atgriežas ar sudraba, bet Bercis - ar bronzas medaļu. Pēc 2 gadiem, 2004. gadā, otreiz Latvijas komanda, šoreiz pilnā, sešu sportistu sastāvā, dodas uz Nāciju kausa izcīnu Polijas pilsētā Kielce, šoreiz sportistiem veicas vēl labāk. Visas sešas dienas finišu sasniedz visi Latvijas pārstāvji – Madars Pureklis, Eduards Stefanovičs, Kristians Evarsons, Jānis Vinters, Einārs Vinters un Lauris Ermanis. Komanda izcīna četrpadsmito vietu, Madars Pureklis, Eduards Stefanovičs, Kristians Evarsons, Lauris Ermanis un Einārs Vinters sudraba medaļas, bet Jānis Vinters zelta medaļu.
Pēc 2004. gada Latvijas enduristi jau regulāri sāk piedalīties Eiropas čempionāta enduro posmos un gūst panākumus individuālajos vērtējumos. 2008. gada vasarā, notiek Latvijas enduro dzīves spraigs pagrieziens, Limbažu novada Vidrižos tiek noorganizēts Eiropas čempionāta enduro posms, kas Latviju pievieno enduro lielvalstīm. 
Daži video :
