Skatos, ik pa laikam tiek ievietots raksts, kurā kāds spoks parāda savā īpašumā esošos un bijušos auto, tad nu izdomāju, kāpēc gan arī man tā neizdarīt. Šis nebūs domāts, lai lielītos vai kā citādi izceltos, vairāk laikam, lai pats pēc gadiem atceros, kas ir bijis!
Mēģināšu ne tikai parādīt tos auto, bet arī nedaudz par tiem ko pastāstīt.
P.S. Bildes man nav nevienas no reālajiem auto, visas ir no interneta dzīlēm.
P.S.S. Auto sarindoti secībā no senākā uz pēdējo manā rīcībā esošo.
VW Golf C 1981.gada, 1,6 benzīns un automāts. Tas bija kāds '96.gads un šitais auto šķita labākais, ko var izveidot no bleķiem. :) Atdzīts no Vācijas, tas bija balts, bet ātri vien pārkrāsojām uz kapučino brūnu. Labs bija autiņš, kur tik netika izbraukāts, caurgājamība visnotaļ slavējama un ar tiem metāla bamperi ne vienu vien kociņu aizraidīja uz viņsauli. :) Atceros, detaļās arī nebija retums, vienīgi, kad nomira kārba, tad gan jaunu atrast bija grūtāk. Forš kā pirmais auto.
1989.gada Ford Sierra Turnier. Sarkans kuģis ar 2,3 dīzeli. Vienīgās divas lietas, kuras priecējā, bija mazais degvielas patēriņš un ietilpība. Ar pilnu bāka varēja mierīgi izbraukt Rīga-Tallina-Rīga un vēl palika degviela. Rūsēja nejēgā, aizmugurējās durvis vien tika nomainītas kādas divas vismaz, par riteņu arkām nerunājot. Ziemā diezgan problemātiski bija braukt, jo aizmugures piedziņa un priekšā smags motors, kā rezultātā par ar radzēm maza saķere velkošajam tiltam. Risinājums-bagāžniekā četras betona flīzes, katra svarā tā ar 30kg. Pēc viena pasākuma šajā auto sarāpās vienpadsmit cilvēki. Visi vēl šobaldien dzīvi un bez komplikācijām :)
Opel Astra F Caravan 1992., 1,6 benzīns, krāsa tumši zila metālika. No Vācijas atbrauca ļoti pat labā stāvoklī. Labs auto lauku ceļiem, jo ar pareizām riepām diezgan augsts un ietilpīgs arī. Loģiski, ka Latvijā rūsēt sāka diezgan ātri. Dažu gadu laikā tika nomainīta bāka, sliekšņi, vēl visādi loriņi. Vispār forš auto, turklāt Recaro benķi priekšā bija! :) No aprīkojuma gan tikai stūres pastiprinātājs, pat ne centrālā atslēga. Samērā maz patērēja degvielu, bija vidēji ap 6,5 litriem, protams, tas gan atkarīgs kā brauc. Detaļas vispār lētas un pieejamas.
Nissan Note Tekna, 2006.gads, gaiši brūna krāsa, 1,6 benzīns. Auto tiešām labs, ērts ar patīkamu vadāmību. Ģimenes auto. Aprīkojums tāds sakarīgs. Detaļas padārgas gan, bet nu garantijas laikā to tā nejuta. Diezgan labs mūsu ceļiem, jo pa gadiem lietojot, nekur nekas nesalūza, pat rūsa ārā nekur necentās izlīst. Vienīgi auto tāds bezdvēselisks, nebija ne kur piesieties, ne arī ko baigi paslavēt.
Volvo XC 70 Cross Country, tumši zaļa metālika, 1998.gada 2,5 ar turbīnu. Dzinēja tilpumu precīzi neatceros, zinu tik, ka bija gandrīz divsimt lopiņu zem garā motora pārsega. Visas tajā brīdī pieejamās ekstras bija, nav pat vērts uzskaitīt. Labs auto, ja vajag ko vest piekabē pa sliktu ceļu. Cik gan malkas vezumus ar šo nesavedām mājās. :) Protams, jau pirmajās dienās auto tika pamatīgi norakts mežā, jo nu tas tomēr nav apvidus auto, bet gan vienkārši pilnpiedziņas vieglais ar lielāku klīrensu( attālumu no zemes līdz auto zemākajam punktam). Ērts gan bija pēc velna. Turklāt ne vien u reizi vien izmantotas tika visas auto septiņas sēdvietas. Kā lielākais mīnuss bija degvielas patēriņš, kas reizēm nekautrējās būt ap 15 litriem vidēji! Bet nu visam sava cena. Man par nepatīkamu pārsteigumu, pēc nepilna gada lietošanas, sāka visādas kaites rasties, it īpaši ar elektrību, kuras vai katru nedēļu izspēlēja savu joku. Nācās tad nu šķirties no šī zvēra.
Vēl viens Nissan. Nissan X-Trail, 2,2 dīzelis, 2002.gada, melna metālika, pilna komplektācija. Visvairāk patika tie lielie lukturi, kuri bija iebūvēti jumta reliņos. Iepriekš'tādus tiku redzējis tikai vienam Jeep Cherokee modelim, likās baigi kruta! :) Auto bija laikam iepriekš ko nelabu redzējis savā mūžā, jo diezgan drīz pēc iegādes sāka rasties tehniskas ķibeles viena pēc otras. Padārgs remontos gan bija. Ziemā forši braukt, jo īpaši pa netīrītu lauku ceļu. Protams, arī šis tika norakts mežā, jo laikam tomēr skaitās parketnieks nevis īsts apvidus auto. :)
Subaru Legacy Outback, 2005.gads, 2,5 benzīns, melnā metāliskā krāsā, diezgan laba komplektācija. Liels, ietilpīgs, komfortabls auto. Ieliekot gāzi, šķiet būtu ideāls apceļot Eiropu. Kaut gan nemaz tik kosmiski rijīgs nebija, man vidēji bija ap 9iem litriem uz simtu. Mazākais degvielas patēriņš, ko reiz tiku dabūjis, bija 6,7 litri uz simtu, bet nu tas tā diezgan čaiņikojoties un pārmēru ievērojot noteikumus un ekonomiskas braukšanas principus. Apkopes nebija lētas, bet reti arī kas lūza. Lielā lūka gandrīz visa jumta garumā vien bija ko vērta! :)
Pēdējais, kas ir bijis mans, tas ir dzeltens piecdurvju Chevrolet Aveo/Kalos. 2007.gads, 1,2 benzīns. Mazs, lēts auto. Tipisks pilsētai. Laukiem ne pārāk, jo pazems un arī lielāka profila riepu uzstādīšana neko diži nemainīja. Obligāts pirkums šim auto-dzinēja aizsargpanna. Salons plastmasas. Četri cilvēk augumā līdz metrs septiņdesmit var samērā ērti braukt. Pa šoseju ātrāk pa 110km/h nav ieteicams, jo skaņas izolācija pašvaka, baigi ķer sānvējus un degvielas patēriņš lielākā ātrumā aug ģeometriskā progresijā. Rūsa nekur nelīda ārā, nu te gan jāteic, ka katru gadu auto tika apstrādāts pilnībā ar pretrūsas līdzekļiem. Detaļas lētas kā vecajai Astrai, nav deficītu detaļu. Ceļa nodoklis vismazākais. Ziemā ātri uzsils, toties vasarā gan grūti atdzesēt, jo motoriņš nespēj dzesēt.
Gaidīju, ka pēdējais vāģis būs kāds kārtīgs vāģis, jo katrs nākamais autiņš Tev bija arvien labāks un labāks... Izrādījās Aveo. Laikam pie vainas Latvijas "veiksmes stāsts" 
Bet ja nopietni, tad kāpēc tieši Aveo?
Mmm... Pirmais Golfiņš
Starp citu, par Opeļiem runājot, bija kādreiz tāds Opel Kadett D modelis tāds baigi kantains, vienkārši pašiem tāds bija kā pirmā arzemju mašīna pēc žiguļa , tagad atcerējos, pirkta kaut kur 1994 vai 1995 gadā. Pats auto bija 1982. gada. Nu jau gadiem neesmu tādu nekur dzīvē pat sapuvušu redzējis.
2 golfiks tiesam labs ja dzivo dzilos laukos, 1,6 bezinieks iet zvera
