Kārtējā parastā diena. Es pieceļos no gultas, izstaipos, un atveru vaļā logu. Spīd saulīte, un pa logu ienāk svaigs, pavasarīgs gaiss.
Eju uz skolu, un kārtīgi ieelpoju gaisu. Gribu vasaru, tulīt! Garajā starpbrīdī vislabāk ir nopirkt nestea, saldējumu, un iet ārā pasēdēt uz soliņa. Kā veca ome, bet tomēr, tas ir tik patīkami. Stundās nožēloju to, ka mēs sēžam šeit iekšā - karstā, smacīgā klasē pēc sporta.
Iespējams, esmu traka, bet es dievinu lietu. Kad iznācu no skolas, sāka līt. Es neskrēju, nevilku jaku, neatvēru lietussargu. Es ieelpoju brīnišķīgo lietus smaržu, kuru gribot negribot var sajust. Tas man atgādināja par foršo laiku.
Uzspīdēja saule, lija lietus. Parādījās varavīksne, burvīgs laiks. Nožēloju, ka man nav fotoaparāts. Es dievinu pasauli. Vismaz šo dienu.
Kad atnāku mājās, nometu somu, uzvelku šortus, kreklu, un atveru logu. Apsēžos pie loga, un skatos tālumā. Nu jā, daudz ko no mana loga redzēt nevar, kā tikai kokus, statoilu, un rūpnīcu. Itkā es slēgtu datoru, bet gribu izbaudīt mirkli. Arī kaķis pienāk pie loga, un ieelpo gaisu. Es paņemu datoru, un eju sēdēt pie loga, ar datoru. Meooow. Kaķis ierāpjās man klēpī, un sajūta ir burvīga.
Ļoti gribētu dzīvot pie jūras. Katru dienu varētu iznākt ārā, pasēdēt kāpās, un elpot. Plaušas arī attīrītos. Hehe...
Esmu dīvaina sīkā, bet neko darīt.
Man patīk daba, es gribu ātrāk vasaru, skolas beigas, jūru, sauli, ūdeni, mmm.