local-stats-pixel

špikošana..6

56 2

Man šķiet visai noderīga informācija...

 

 

Špikošana, norakstīšana, šmaukšanās... Sauc, kā gribi, būtība nemainās –tā ir un paliek neliela palīdzība smadzenēm grūtajos brīžos, ko skolu sistēmā mēdz dēvēt arī par kontroldarbiem. Lai cik skumji kādam tas liktos, katram Latvijas skolēnam regulāri ir jāraksta pa kādam pārbaudes darbam, lai pierādītu, ka ne gluži veltīgi tiek deldēti skolas soli.

Pat skolas ģēniji var kaut ko nezināt

Vislabākais veids, kā sekmīgi uzrakstīt pārbaudes darbu, protams, ir mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties. Un regulāri visu, ko esi iemācījies, atkārtot, jo, kā zināms, atkārtošana esot zināšanu māte. Tomēr ne vienmēr viss izdodas tik gludi, kā varētu šķist. Ko darīt, ja kāds no mācību priekšmetiem šķiet pilnīgi citā nesaprotamā un nevienam cilvēkam vēl neatklātā valodā rakstīts un izredzes veiksmīgi uzrakstīt pārbaudes darbu ir tikpat reālas kā Mērijas Popinsas patiesa eksistence? Vispiemērotākais variants, iespējams, ir špikošana. Ideālais būtu visu ātri un veikli iemācīties, bet ja nu tomēr... Galu galā dažreiz pat skolas sola ģēnijiem var gadīties kādu reizi palaist garām dažu labu svarīgu stundu. Un ja vien mēra robežās, tad špikošana nav nemaz tik slikta ideja!

Mūsdienās špikošanai ir neskaitāmi daudz un dažādu veidu un iespēju. Sākot ar klasiskajām lapiņām, kas paslēptas penāļos, pielīmētas pie lineāliem vai svārku malas (gribētos domāt – tikai meiteņu gadījumos!) un beidzot ar dažādām viltībām, par kurām es diemžēl neesmu informēta, jo vajadzības gadījumā pieturos pie klasiskajām metodēm ar aprakstītiem lineāliem un tamlīdzīgiem pirmatnējo cilvēku norakstīšanas veidiem.

Svarīga veiklība, lai nepieķertu

Taču ne jau tieši špikošanas veidi ir galvenais šajā gadījumā. Pati galvenā tomēr ir veiklība, lai netiktu pieķerts norakstot. Un arī pārliecība par savu veiklību, lai netiktu pieķerts dēļ pārmērīgas grozīšanās, stomīšanās un tvīkšanas, kas var radīt liekas aizdomas.

Labās ziņas sakarā ar špikošanu ir kaut vai fakts, ka špikeru gatavošana ir tā pati mācīšanās vai vismaz gatavošanās pārbaudes darbam, tikai nedaudz nestandarta. Tā taču ir – gatavojot špikeri, nākas pārlasīt mācību vielu un izcelt galveno. Līdz ar to gribot negribot arī špikojot sanāk «draudzēties» ar zināšanu māti Atkārtošanu. Patiesībā gadās arī tā, ka, gatavojot špikerus, īstajā brīdī palīglietiņa kļūst lieka, jo tās gatavošanās laikā viss vajadzīgais ir pašam nemanot iegaumēts.

Labāk riskēt, nevis uzreiz saņemt «čābīgu» atzīmi

Sliktās ziņas jeb pretargumenti sakarā ar norakstīšanu ir iespēja tikt pieķertam. Protams, šāda iespēja pastāv. Tomēr gadījumā, ja galvā ir pārāk daudz tukšas telpas tā vietā, lai tā būtu pārbāzta ar zināšanām, labāk ir vismaz mēģināt izsprukt ar špikeri, nekā padoties uzreiz un saņemt «čābīgu» atzīmi. Risks pastāv vienmēr, galvenais – esi radošs un pārāk bieži nepaļaujies uz špikošanu, bet laiku pa laikam pamēģini arī mācīties. Par ļaunu nenāks!

Labāk špikot nekā bezmērķīgi iezubrīt


Un tomēr šajā pasaulē visa pamatā ir vairākuma balss, tāpēc apjautāju arī vairākus dažāda vecuma skolēnus, lai uzzinātu, ko viņi domā par špikošanu.

Rīgas Celtniecības koledžas pirmā kursa studente Krista (19) uzskata, ka špikošana jeb norakstīšana nav nekas nosodāms, jo dažkārt tas pat ir labāk kā bezmērķīgi iezubrīt, jo arī šajā gadījumā zināšanas galvā nav «uz palikšanu». «Ja tu špiko, tas nenozīmē, ka tu neiemācies!» tā saka Krista. Un īsti nepiekrist arī nevar, jo cilvēkiem ar attīstītāku atmiņu bieži vien špikera tapšanas gaitā nemanot tiešām gadās iemācīties visu neciešamo.

Mācību vielā ne viss šķiet tālākajā dzīvē vajadzīgs


Ogres ģimnāzijas 9. klases skolniece Paula (15)arī atbalsta norakstīšanu no špikeriem, jo ne vienmēr apgūstamajā vielā viss šķiet tālākajā dzīvē nepieciešams. Tomēr rodas vēl viens jautājums: ko darīt, ja eksāmenā gadās kāds no šķietami nevajadzīgajiem sīkumiem?

Kā negatīvo pusi viņa min gadījumus, ja tomēr esi saņēmis labu atzīmi un tomēr tas nesagādā gandarījumu, jo pats zini, ka tā nav bijusi gluži pelnīta. Vēl, protams, ik pa laikam atrodas kāds, kas pārlieku aizraujas uz norakstīšanu, pārlieku paļaujas uz špikeriem un tādējādi no špikošanas tikai zaudē. Vēl paliek nezūdošais risks tikt pieķertam un tādējādi iegūt vēl sliktāku atzīmi, kāda tā varbūt būtu bijusi arī bez krāpšanās. Citējot Paulu: «Var špikot, bet ir jāsaprot, ka ir arī jāmācās!»

Ogres ģimnāzijas 10. klases skolniece Elīna (16) arī piepulcējas špikošanas atbalstītāju pulciņam, jo pati špiko ne visai bieži, tā teikt – kad vajadzība spiež.

Visam savs mērs!


Raivo, kurš nu ir beidzis Banku augstskolu un «nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta», skolas gados norakstot, ir visai neitrāli noskaņots: «Špikošanu atbalstu daļēji, visam savs mērs! Atbalstu tādā ziņā, ka iepriekšējā dienā sagatavo špikerus, bet ne vienmēr viņus izmanto, jo citreiz ar tādu domu, ka nošpikosi no uzrakstītās lapiņas, nemaz nevajag pat špikot, jo esi labi iemācījies tēmu, rakstot špikerus!» Tomēr viņš arī piebilda, ka vislabākais variants būtu visu cītīgi mācīties un tad nemaz nevajadzēs citus palīglīdzekļus!

Kopumā varam secināt, ka vismaz no pašu skolēnu puses norakstīšana ir vairāk atbalstāma. Tas ir kā drošības izpletnis, ja nu pēkšņi pārbaudes darba laikā iestājas «lampu drudzis» un visas zināšanas izplēn. Tomēr neaizmirsīsim, ka visam ir savas robežas, jo kas par daudz – tas par skādi!

56 2 6 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 6

0/2000

Ai un es cerēju, ka te tieši metodes būs aprakstītas <.<

8 0 atbildēt

Es atbalstu špikerus. Bet špikot no blakussēdētāja ir lieta, par kuru varētu izdurt acis, lai vairs nevarētu nošpikot.

1 0 atbildēt

Špikot nav labi.....bet darīt var un pat vajag

1 0 atbildēt

 nezinaju daudzus faktus

1 0 atbildēt

Paldies :D + :)

0 0 atbildēt

Liela daļa patiesības!! :) Un liek par dažām lietām padomāt!! ;)

0 0 atbildēt