Washingtona, DC Metro stacija auksts janvāra rīts. Mākslinieks ar vijoli spēlē sešus Baha skaņdarbusapmēram 45 minūtes. Šajā laikā apm. 2 tūkstoši cilvēku iziet cauri stacijai, lielākā daļa no tiem ir ceļā uz darbu. Pēc 3 minūtēm pusmūža cilvēks pamanīja, ka mūziķis spēlē. Viņš palēnināja savu gaitu un apstājās uz pāris sekundēm un tad steidzās savās gaitas.
4minūtes vēlāk:
Vijolnieks saņēma savu pirmo dolāru: sieviete iemeta naudu viņa cepurē un bez apstāšanās, turpināja kustību.
6minūtes:
Jauneklis atspiedās pret sienu, lai uzklausītu viņu, tad paskatījās savā pulkstenī un steidzās tālāk.
10minūtes:
3 gadus vecs zēns apstājās, bet viņa māte steidzīgi parāva viņa roku. Mazulis atkal uzlūkoja vijolnieku, bet māte aiz rokas aizvilka viņu sev līdzi tikmēr bērns turpināja iet, visu laiku atskatoties. Šīs darbības atkārtojās ar vairākiem citiem bērniem. Katrs vecāks bez izņēmuma, piespieda viņu bērniem turpināt kustību neapstājoties.
45minūtes:
Mūziķis bija nepārtraukti spēlējis. Tikai 6 cilvēki apstājās un uz īsu brīdi ieklausījās. Apmēram 20 iemeta naudu, un turpināja iet nepalēninot gaitu. Mūziķim kopā iemeta 32 $.
1 stunda:
Viņš pabeidza spēlēt un klusums pārņēma telpu, kurā viņš bija spēlējis. Neviens šo klusuma iestāšanos tā arī nebija pamanījis. Neviens neaplaudēja, neviens tā arī neatpazina viņu.
Neviens nezināja, ka šis vijolnieks bija Joshua Bell, viens no lielākajiem mūziķiem pasaulē. Viņš nospēlēja vienu no visvairāk sarežģītākajiem gabaliem kas pasaulē jebkad uzrakstīts, ar vijoli, kuras vērtība ir 3.5 miljoni ASV dolāru. Divas dienas iepriekš Bostonas teātrī tika pārdotas biļetes uz Joshua Bell koncertu, kur sēdvietu cenas vidēji maksāja 100 ASV dolārus.
Tas ir patiess stāsts. Joshua Bell inkognito spēle metro stacijā tika organizēta ar Washington Post kā daļa no sociālā eksperimenta, cilvēku gaumes un prioritāšu noskaidrošanai. Jautājumi pieaug ģeometriskajā progresijā: Vai mēs uztveram skaistumu? Vai mēs apstājamies, lai novērtētu to? Vai mēs apzināmies talantu negaidītā kontekstā?
Viens no iespējamajiem secinājumiem no šī eksperimenta būtu šāds: ja mums nav brīdis apstāties un ieklausīties vienā no labākajiem mūziķiem pasaulē, spēlējot labākos mūzikas skaņdarbus ko cilvēks jelkad uzrakstījis, uz viena no skaistākajiem mūzikas instrumentiem pasaulē - vijoles ...
Kas vēl mums pietrūkst?
], un noteikti apstātos, un, ja klausoties vēl uzmestos zosāda no saviļņojuma!!! 
