hipotēzes par Ziemassvētkiem. Piekrītat tām vai nē?
Pētījuma problēma:
Rietumeiropas sabiedrībā, kas sākotnēji balstījusies uz kristīgās domas esamību ikdienas dzīvē un svētkos, salīdzinoši neilgā laika periodā strauji pieaugusi cilvēka kā patērētāja loma. Ziemassvētki tam ir lielisks pierādījums – laikā, kam primāri vajadzētu tikt veltītam kā cilvēka garīgo vērtību nesteidzīgai pārskatīšanai un apzināšanai, tiek uzsvērta dāvanas un dāvināšanas nepeicešamība, kas mudina pirkt ātrāk, vairāk, izdevīgāk. Pētījuma problēma saistāma ar cilvēka iekšējās apziņas un uzskatu maiņu Ziemassvētku laikā.
Hipotēzes:
Cilvēki Ziemassvētku laikā vairāk tendēti uz tematisku plaša patēriņa preču iegādi, uz ko lielā mērā rosina doma „Ziemassvētki – dāvināšanas laiks“.
„Ziemassvētki – dāvināšanas laiks“ arī ir kā mudinājums uz labdarību, kas nav plašā sabiedrībā tik izteikts citā laikā.
Masu mediji un reklāma – pirmie Ziemassvētku noskaņas veidotāji.
Reklāma Ziemassvētku noskaņās – vidusmēra cilvēka Ziemassvētku sajūtas veicinātāja, rosinātāja uz tālāku darbību, kas attaisno reklāmas būtību.
Dāvanu iegāde un dāvināšanas process – sava sociālā stāvokļa/piederības apliecināšana noteiktam cilvēku lokam.
Dāvana – reāla lieta ar mērķi iepriecināt, norādot dāvanas saņēmēja atcerēšanos, garīgās tuvības apliecināšanu.-> Reāla lieta kā mērķis garīgo vērtību apliecināšanai.
Dāvināšanas process – iemesls savstarpējai komunikācijai. Komunikācijas virspusējā tematika – garīgās vērtības.
Novēlējums („Priecīgus Ziemassvētkus“) - noteiktam laika periodam piesaistīta, sabiedrībā ievietsa pieklājības frāze.
Novēlējums un pantiņš=plašākas formas apsveikums ir ieaudzināts apliecinājums piederības apliecināšanai noteiktai sabiedrības grupai.
Sabiedrībā pastāvoša (bet nev valdoša) ideja - dāvanu saņemšanai kā savstarpējo attiecību apliecinājumam nav vajadzīgs sabiedrības kopas pieņemts datums.
