local-stats-pixel

mazliet patiesuma, mazliet fantāzijas...2

16 1

Aiziešana

Dažreiz dzīvē tā notiek. Cilvēks, kura dēļ tu esi darījis visu, vienkārši aiziet pie cita. Tas cilvēks nepazinās cita sāpes, kuras tiek slēptas aiz smaida.

Tā nu Viņa tagad dejo cita apskāvienos. Viņai nav ne jausmas, ka es te stāvu un no tumsas novēroju. Varbūt Viņa pašlaik vispār ir aizmirsusi par mani. Es spētu saprast, kāpēc tā, tomēr katra mana doma beidzas ar Viņas vārdu. Katru skaņu es pat negribēdams salīdzinu ar Viņas balsi, un es vēlos atkal un atkal klausīties tikai Viņā. Visas smaržas šķiet netīkamas tikai iedomājoties vien par Viņas aromātu. Es Viņā esmu neglābjami iemīlējies.

Nav jau tā, ka es Viņai nebūtu nekas. Mēs bijām labākie draugi jau kopš bērnu dienām. Mēs mēdzām darīt visādas stulbības, iet aizliegtās vietās un skrienot izbaudīt, kā seju nomazgā vasaras lietuslāses. Viņa smējās brīnišķīgākos smieklus pasaulē, bet es tajos klausījos kā mūzikā. Mēs bijām traki cilvēki, kuriem dažkārt vienkārši bija vienalga. Bijām tikai es un Viņa.

Man bija grūti būt Viņai blakus, apzinoties, ka esam tikai draugi. Bet es biju pārliecināts, ja atklāšu savas jūtas, Viņa novērsīsies. Viņa nevēlējās sev blakus tādu, kā es. Tā nebija neviena vaina, tas tā vienkārši bija. Es zinu, ka man būtu vajadzējis aiziet, jo tad es sev aiztaupītu visas mokas. Bet dažkārt cilvēkam neatliek nekas cits, kā būt mazohistam. Turklāt Viņai sāpētu labākā drauga zaudēšana.

Viņas mati dejojot plīvoja pašā deju zāles vidū. Tas puisis izskatījās kā laimīgākais cilvēks pasaulē. Viņš bija ideāli piemērots Viņai. Pat man savā mīlas aklumā tas bija jāatzīst. Savā ziņā es biju priecīgs par Viņas laimi. Tomēr to drīz vien pārmāca greizsirdības mošķis. Es biju dusmīgs, jo Viņa neizvēlējās mani. Es taču redzēju, ka Viņa ir laimīga arī ar mani. Bet, lai cik dusmīgs un nelaimīgs es nebūtu, es nekad nespētu ar viltu Viņu atkal iegūt tikai sev. Es nespētu izjaukt Viņas un tā puiša attiecības.

Viņu lūpas saskārās, un man pār vaigu noritēja asara. Šajā mirklī es sapratu, ka vairs tā nevaru. Man vienreiz pietika sāpināt pašam sevi. Es pagriezos un izgāju no deju zāles. Un šajā mirklī es pametu Viņas dzīvi.

16 1 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000

atbildot uz asd komentāru "Mans viedoklis- Nepamet viņas dzīvi pavisam. :... "  nu, tas jau ir tikai stāts, kuram iedvesma ;nemta no patiesa notikuma. + es esmu meitene ;) vnk stāsts rakstīts no puiša viedokļa

0 0 atbildēt

atbildot uz Miiljumi komentāru "Tu esi labi darījis.... drosmīgi, vīrišķīgi, at... "  tas ir tikai stāsts un es esmu meitene :D:D

0 0 atbildēt