kosmoss1

MAZLIET PAR KOSMOSU ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) astronomi ir atklājuši jaunu planetāro sistēmu ar vismaz sešām planētām, kas riņko ap centrālo zvaigzni līdzīgi kā mūsu Saules sistēmā, informē aģentūra "Reuters". Kā norāda NASA pārstāvji, līdzība ar mūsu Saules sistēmu gan ir nosacīta. Jaunajā objektā planētas ir ar daudz mazāku massu un riņķo pa orbītām, kas atrodas daudz tuvāk centrālajai zvaigznei, nekā tas proporcionāli ir Saules sistēmas planētām. "Tās ir novietotas tik cieši kopā. Šai sistēmi nav līdzinieces līdz šim zināmo sistēmu vidū," atzinis NASA pētnieks Džeks Lizauers.

Jaunatklātā sistēma nodēvēta par "Kepler -11" un atrodas apmēram 2000 gaismas gadu attālumā no Zemes. Atklājums izdarīts ar kosmisko teleskopu "Kepler", kuru palaida izplatījumā 2009. gadā. Viens no tā mērķiem ir Zemei līdzīgu planētu meklējumi, uz kurām būtu cilvēku dzīvei piemēroti apstākļi. Līdz šim novērotas jau 1200 tā dēvētās ekzoplanētas, kas atrodas ārpus mūsu Saules sistēmas.

Maskavā astronauti veiks imitētu pastaigu pa Marsu

Trīs vīri februārī dosies imitētā pastaigā pa Marsu, īstenojot daļu no eksperimenta, kura gaitā starptautiska astronautu komanda kopš jūnija ieslēgta izolētā modulī Maskavā, piektdien pavēstīja projekta vadība. Sešu dalībnieku komanda uz Marsa "nolaidīsies" 12.februārī. Jau astoņus mēnešus viņi atrodas izolācijā speciālā Krievijas Biomedicīnisko problēmu institūta uzbūvētā modulī. "Kosmosa kuģis Marsa orbītu sasniegs 1.februārī, nolaišanās plānota 12.februārī, un trīs "Marsa gājieni" notiks starp 14.februāri un 22.februāri," ziņu aģentūrai "RIA Novosti" pavēstīja eksperimenta "Mars-500" vadītājs Boriss Morukovs. Viņš norādīja, ka visa komanda - itālietis, francūzis, trīs krievi un ķīnietis - ir pie labas veselības.

"Daži ir kļuvuši fiziski spēcīgāki regulāro treniņu dēļ," viņš piebilda. Modulī tiks imitēts mēnesi ilgs laika posms uz Marsa, kur laikā trīs apkalpes biedri izmēģinās pastaigu pa šo planētu. Skafandros uz Marsa virsmas imitācijas izies Krievijas kosmonauts, Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) astronauts un Vans Jue - brīvprātīgais no Ķīnas Astronautu centra. No izolētā moduļa apkalpe izkļūs tikai novembrī, kad kuģis būs "atgriezies" uz zemes. Līdz tam laikam modulis tiks atvērts tikai gadījumā, ja viens no dalībniekiem nolems izstāties: tad imitācijas gaitā viņš tiks pasludināts par misijas laikā bojā gājušu, un viņa līķis - izgrūsts kosmosā. Imitētās misijas ilgums atbilst laikam, kas patiesībā nepieciešams Marsa sasniegšanai. Atrodoties pilnīgā izolācijā, ieplānots veikt arī aptuveni 105 eksperimentus, norādīja Morukovs. Atšķirībā no īstas kosmosa misijas, cilvēku organismi netiks pakļauti bezsvara stāvokļa novājinošām ietekmēm un radiācijai. Īstu kopīgu misiju uz Marsu 26 kosmosa aģentūras plāno veikt ap 2030.gadu, novembrī atklāja kosmosa aģentūras "Roskosmos" vadītājs Anatolijs Perminovs.

Gagarina lidojuma piecdesmitgadi svinēs... Kanāriju salās

Vērienīgo zinātniski-astronomisko un muzikālo festivālu "Starmus", kas veltīts Gagarina kosmiskā lidojuma 50 gadu jubilejai ir nolemts pārnest no Krievijas un spāņu salu Tenerifi. Par to ziņo KIA Novosti ar atsauci uz festivāla rīkošanas iniciatoru, vadošo Kanāriju salu Astrofizikas institūta astrofiziķi Gariku Israeljanu. Lēmumu par festivāla rīkošanas vietas maiņu Israeljans izskaidro to tā: "Kanāriju salās atrodas pats lielākais logs un kosmisko telpu – tur atrodas pasaulē lielākais, desmitmetrīgais, optiskais teleskops. Tāpēc tieši Tenerifē Gagarina lidojuma jubilejas gadā ir nolemts sarīkot pirmo unikālo astronomisko un muzikālo festivālu". Kosmonauts Aļeksejs Ļeonovs, kas pirmais veica izgājienu atklātā kosmosā, komentē šo lēmumu tā: "Diemžēl, kaut ko ļoti grandiozu - un 50 gadi kopš cilvēces vēsturē pirmā lidojuma kosmosā ir tā vērti – izrādās, Krievijā sarīkot nav reāli, bet Kanāriju salās var, turklāt ar pasaulē pazīstamu cilvēku piedalīšanos".

Festivāls notiks 2011. gadā no 21. līdz 26. martam un tajā piedalīsies pazīstami kosmiskās nozares speciālisti. Tur būs kosmonauts Aļeksejs Ļeonovs, pirmā sieviete-kosmonaute Valentīna Tereškova, kosmonauti Viktors Gorbatko, Genādijs Padalka un Sergejs Krikaļovs, kas pašlaik vada Kosmonautu sagatavošanas centru Zvaigžņu pilsētiņā.
No ārzemju viesiem tiek gaidīts Ričards Brensons, korporācijas "Virgin Galactic" dibinātājs, kas tuvākā laikā sāks komerciālus suborbitālus lidojumus, kompānijas "Google" dibinātājs Sergejs Brins un vairāki NASA astronauti.

Viens no mūziķiem, kas uzstāsies festivālā, būs grupas "Queen" mūziķis Braians Mejs, kas 2007. gadā ieguva zinātnisku grādu astrofizikā, bet 2008. gadā kļuva par Liverpūles Džona Mursa universitātes goda rektoru. Festivālā "Starmus" piedalīsies arī grupa "Tangerine Dream" – viena no elektroniskās mūzikas pionierēm. Kā stāstīja Israeljans, par godu pirmajam lidojumam kosmosā grupa "ierakstīs unikālu dziesmu, kurā būs izmantota infraskaņa".
Festivālu "Starmus" vadīs Holivudas aktieris Toms Henkss. Oficiālu atbalstu festivālam sniedz UNESCO, Kanāriju Salu Astrofizikas institūts, Kanāriju Salu valdība, Starptautiskā Astronomijas savienība un autoritatīvais žurnāls "Nature".


NASA nosauc pašas neticamākās [un ticamākās] fantastiskās filmas

NASA nosauca septiņas sliktākās un septiņas labākās pēdējo gadu filmas ticamības jomā. Filmu nosaukšana notika preses konferencē, kas norisinājās Reaktīvās kustības laboratorijā (Jet Propulsion Laboratory). Pēc zinātnieku domām, septiņas no sliktākajām pēc ticamības viedokļa tur rādītajās tehnoloģijās ir šādas filmas:

1."2012."
2."Zemes kodols" (The Core)
3."Armagedons" (Armageddon)
4."Vulkāns" (Volcano)
5."Ķēdes reakcija" (Chain Reaction)
6."Sestā diena" (The 6th Day)
7."Aiz noslēpuma plīvura" (What the #$*! Do We (K)now!?)

Visas minētās filmas iekļuvušas šajā sarakstā, pateicoties lielam skaitam zinātnisku neprecizitāšu, bet bieži vien ar absolūtiem izdomājumiem. Tā, piemēram, "2012." Zemes kodolu sakarsē neitrino, neskatoties uz to, ka neitrino — jau pēc nosaukuma skaidrs — ir neitrālas daļiņas, kas gandrīz neiedarbojas uz matēriju. Jāatceras, ka NASA pat pastarpināti ir ņēmusi dalību vienas no šīm filmas - "Armagedons" - tapšanā. Filmas autori sākumā konsultējās ar kosmisko aģentūru, taču ar laiku zinātnieku atbildes kinoļaudis vairs neapmierināja un viņi pabeidza filmu bez speciālistu piedalīšanās. Rezultātā, pēc zinātnieku vārdiem, ir sanākusi briesmīga un nereālistiska filma. Bez tam, zinātnieki izveidoja filmu sarakstu, kurā, pēc viņu domām, dažādas zinātniskas teorijas ir parādītas pareizi:

1."Gataka" (Gattaca)
2."Kontakts" (Contact)
3."Metropole" (Metropolis)
4."Diena, kad apstājās Zeme" (The Day the Earth Stood Still)
5."Sieviete uz Mēness" (Woman in the Moon)
6."Kaut kas no citas pasaules" (The Thing from Another World)
7."Juras perioda parks" (Jurassic Park).

Baltajiem punduriem atrasta tieksme uz pašnāvību

Astronomi ir atraduši 12 agrāk nezināmas dubultzvaigžņu sistēmas, kas sastāv no baltajiem punduriem, un kā minimums puse beigs savu evolūciju, kad abi kompanjoni sadursies viens ar otru un uzsprāgs. Darbu ar šo sistēmu aprakstu publicēs žurnāls Monthly Notices of the Royal Astronomical Society, īsi par pētījumiem raksta portāls Space.com. Baltie punduri ir zvaigznes savas evolūcijas beigu stadijā. Tie veidojās, kad zvaigznes, līdzīgas mūsu Saulei, nomet savu ārējo apvalku. Tipiska baltā pundura radiuss ir apmēram simts reižu mazāks par Saules radiusu, bet vielas blīvums tajā ir miljons reižu lielāks par galvenās secības zvaigžņu blīvumu. Atšķirībā no vairums baltajiem punduriem zinātnieku atrastās zvaigznes sastāv nevis no skābekļa un oglekļa, bet pārsvarā no hēlija. Zinātnieki domā, ka šīs zvaigznes pārvēršoties baltajos punduros ir pazaudējušas masu daudz vairāk, nekā tas notiek parasti. Atklāto zvaigžņu masa sastāda apmēram 20 procentus no Saules masas. Punduri griežas apkārt viens otram attālumā, kas mazāks par saules radiusu.

Zinātnieki uzskata, ka šādu sistēmu sprādzieni atbilst "blāvo" pārnovu sprādzieniem, kas parasti ir simts reizes mazāk spilgti, nekā Ia pārnovu tipa sprādzieni. Netieši šo faktu apstiprina tas, ka "blāvo" pārnovu sprādzieni notiek ne biežāk kā vienu reizi divos tūkstošos gadu, bet pēc aprēķiniem tieši tikpat bieži notiek arī punduru sadursmes dubultsistēmās.
Ne jau visi spīdekļi pārvēršas baltajos punduros, bet tikai tie, kuru masa nepārsniedz noteiktas robežas. Smagākas zvaigznes dzīves beigās pārvēršas par melnajiem caurumiem vai neitronu zvaigznēm.



Krievijas un ASV privāto kompāniju kosmiskās sacensības

Krievijas un ASV privātās kompānijas sacenšas par to, kas pirmā pacels orbītā pirmo, tīri komerciālo orbitālo staciju. paši galvenie konkurenti ir krievu "Orbitālās tehnoloģijas" /Orbital Technologies/ kopā ar raķešu-kosmisko korporāciju "Energija" un amerikāņu "Bigelow Aerospace". Abas puses izstrādā attiecīgus projektus, kurur plāno pabeigt tuvāko piecu-sešu gadu laikā. Jautājums ir tikai tāds: kas to paveiks pirmais, otrdien ziņoja specializētais interneta izdevums "Space.com". "Orbitālās tehnoloģijas" kopā ar RKK "Energija" nesen paziņoja, ka uzbūvēs, pacels orbītā un sāks ekspluatēt "Komerciālo kosmisko staciju" (KKS). "Interesantākās iespējas, ko tā sola, ir lidojumi no stacijas uz Mēnesi vai Marsu,"- Space.com stāstīja "Orbitālo tehnoloģiju" pārstāvis Maskavā Sergejs Kostenko. Pēc viņa vārdiem, uz KKS, ko sauc arī par "kosmisko viesnīcu", strādās 7 cilvēku apkalpe, stacijas apgādi veiks krievu kosmiskie kuģi "Sojuz" un "Progress", kā arī citi kuģi, kas tiks iznomāti. KKS sastāvēs no viena moduļa 3m diametrā, kas enerģiju ņems no saules baterijām. Lietderīgā platība stacijas iekšienē varētu būt 20m2 liela. Plānotais laiks, kad staciju varētu palaist orbītā ir 2015.-2016. gads.

Kompānija jau ziņoja, ka ar dažiem klientiem jau ir noslēgti kontrakti un arī zinātnes sabiedrība ir ieinteresējusies par KKS izmantošanu medicīnas, jaunu materiālu izstrādes, ģeogrāfijas, vadīšanas no attāluma un pat masu informācijas līdzekļu sfērās. "Par galveno uzdevumu varētu kļūt tūrisms," - piezīmēja Kostenko. Pēc viņa vārdiem, KKS nepieciešamības gadījumā varētu kļūt arī par glābšanās līdzekli Starptautiskās kosmiskās stacijas apkalpei ārkārtas gadījumā. Šo projektu atbalsta arī Federālā kosmiskā aģentūra (Roskosmoss) "Mēs uzskatām, ka KKS ir ļoti interesants projekts". Tas pievilinās privātās investīcijas krievijas kosmiskajā nozarē," - piezīmēja Roskosmosa vadītāja vietnieks Vitālijs Davidovs.

Amerikāņu "Bigelow" projekts paredz piepūšamas konstrukcijas stacijas izveidi no kompozītiem materiāliem, piemēram kevlara, kam ir pastiprināta izturība pret radiācijas iedarbību un mikrometeorītu trāpījumiem. Stacija sastāvēs no četriem moduļiem: diviem ar nosaukumu "Sandanser" ar lietderīgo platību 180 m2 katrs, slūžu un BA330 moduļa - 330 m2. "Apkalpe - 12 cilvēki, divreiz lielāka nekā SKS," - piezīmēja kompānijas direktors Maiks Golds. Pēc viņa vārdiem dzīvojamo nodalījumu aprīkos ar iluminatoriem, kas būs aizsargāti pret ultraviolētajiem stariem, ar noteikta klimata uzturēšanas sistēmu, dušas un vannas kabīnēm, enerģijas avotu, tieši kā SKS. Ekspluatācijas sfēra - komercija, zinātniskie pētījumi, taču ne tūrisms. "Pirmām kārtām, mēs neesam kosmiskā viesnīca," - piezīmēja Golds.