Vasara ir gandrīz pusē, pēdējās nedēļās laika apstākļi mūs ir lutinājuši ar ļoti siltu laiku, varētu pat teikt – ar neierasti sutīgu Latvijai. Līdz ar to lielākā daļa cilvēku savā brīvajā laikā izvēlas doties pie ūdeņiem. Vieni brauc uz Jūrmalu, citi priekšroku dod ezeriem, upēm vai piemāju dīķiem. Tas, patiesi, priecē, ka cilvēki, tā vietā, lai nosēdētu mājās pie TV vai datora, dodas atpūsties ūdeņos, kas, nenoliedzami, ir ļoti vērtīgi savai veselībai. Taču šajā visā lietā ir viena liela, sapīga problēma – teju vai katru dienu nākas lasīt neiepriecinošas ziņas par noslīkušiem cilvēkiem. Visbaisākais ir tas, ka noslīkušo statistika nebūt nav iepriecinoša…
Iepriekšējās nedēļas nogalē Latvijā noslīkuši 17 cilvēki. Šosezon kopumā – jau 86 cilvēki. Šī gada jūlija mēnesī izvilkti jau 38 noslīkušie. Gandrīz tikpat liels skaits noslīkušo bijis vien 2006. gada jūlijā – 37 cilvēki. Taču – visā jūlija mēnesī. Tādēļ pavisam iespējams, ka 2010. gadā tiks sasniegts jauns rekords. Protams, kā jau lielākoties mūsu valstij raksturīgi – negatīvā veidolā.
Jājautā – kāpēc tik daudz slīkušo uz iedzīvotāju skaitu ir tieši Latvijā? Kāpēc tieši vasarā, tas tā kā būtu skaidrs, galu galā mūsu valsts vasaras klimats ir vienīgais piemērotais, lai varētu doties peldēties. Taču tik un tā, nepētot citu valstu statistiku, šis skaits ir pārāk liels. Ja vēl pieskaitām, cik daudz cilvēku iet bojā autokatastrofās, ugunsgrēkos vai sadzīves konfliktos, tad šis kopskaits varētu būt netālu no tūkstoša gada laikā.
Atgriežoties pie galvenās tēmas problēmas, ir visai grūti saprast, kā cilvēki var tik bezatbildīgi attiekties pret savu dzīvību. Jo par visu ir jāpadomā jau iepriekš – ja esmu ļoti pieredzējis peldētājs, ar ļoti lielu izturību, tad nākamais punkts, par ko būtu jādomā, ir ūdenstilpnes stāvoklis, cik bīstama/droša tā ir. Savukārt, ja cilvēks nejūtas pārliecināts pār savām spējām, ir tikai vasaras peldētājs, tad varbūt tomēr labāk neriskēt un nedoties tik dziļi, ka ūdens smeļas pāri matiem? Daudzi noteikti pie sevis domā – bet es taču māku peldēt, tomēr viņi neviens nevar tikpat droši apgalvot, ka viņu kājas vai rokas, vai pat sirds būs uzdevumu augstumos tieši tādā brīdī. Tāpēc, pirms doties dziļi ūdenī, ir vērts apdomāt visus par un pret. Ja ir tik ļoti liela vēlme peldēties dziļos ūdeņos, tad varbūt tomēr labāk palūgt sev blakus laivu ar cilvēkiem, kas, vajadzības gadījumā, spētu glābt slīkstošo? Galu galā – runa iet par dzīvību un nāvi.
Publicēts - 20.07.2010.
