Zinātnieki ir izskaitļojuši, ka 2880. gadā zemē ietrieksies milzu asteroīds. Tas pirmoreiz pamanīts 1950. gadā un pastāv 1 pret 300 iespējām, ka tas ietrieksies tieši zemē. Šādas iespējas pagaidām ir lielākās, kā jebkuram citam asteroīdam, kas jebkad ir apdraudējis zemi.
Taču zinātnieki nav īpaši satraukušies. Jo pietiek tikai ar milzīgu krāsas spaini, lai asteroīdu padarītu nekaitīgu!
Viss triks slēpjas savādā dabīgā fenomenā: saules enerģijas orbitālā mehānika.
Šī ideja pieder zinātniskai avīzei, ko izdod krievu zinātnieks I. O. Jarkovskis. Jarkovskis ir teicis, ka vienīgi nepieciešams, lai saule sasilda asteroīda dienas pusi vairāk nekā nakts pusi. Siltākā puse izdalīs vairāk termālo radiāciju un akmens gabals tiks iegriests. Vairāku simtu gadu laikā akmens griešanās var palielnāties vairākkārt.
Arī citi zinātnieki atzīst, ka asteroīda nokrāsošana vai neliela eksplozija, var iegriest asteroīdu pietiekami spēcīgi.
Tiek apgalvots, ka tas prasītu ļoti lielas izmaksas, izvedot misiju, kas nogādātu uz asteroīda sprāgstvielas, taču daudz dārgāk būtu asteroīdu pārkrāsot. Tiek sniegtas daudz dažādas idejas, kā kodolsprādzieni vai asteroīda pārtveršana tā ceļā. Taču visiem šiem veidiem vēl nepieciešama liela izpēte, lai pārliecinātos par to efektivitāti. Piemēram nebūtu jēga, uzspridzināt asteroīdu ar kodollādiņu, ja pēc tam uz zemes gāstos milzīgas tā atlūzas.
Zinātnieki uzskata, ka pašlaik svarīgākais būtu izrēķināt katras rīcības sekas, lai bēgot no vilka neuzskrietu lācim.
Tomēr asteroīda sadalīšana nav vienīgais veids, kā plāno ar to tikt galā.
Vairāki zinātnieki tika nosūtīti uz NASA, lai izpētītu Jarkovska ideju par asteroīdu kas 1950. gadā tika atklāts, tad pazaudēts no redzesloka un 2000. gadā atklāts vēlreiz. Izpētot šo asteroīdu vairāk kā sešas desmitgades, ir izrēķināts tā nākotnes ceļš un ir skaidrs, ka 2880 gada 16. martā, tas varētu ietriekties zemē. Tā kā asteroīds ir vairāk kā 1 kilometru diametrā, tad sekas varētu būt graujošas. Tas izraisītu putekļu mākoni, un iestātos pastāvīga ziema, kas nogalinātu dzīvās būtnes un iespējams apdraudētu arī cilvēku eksistenci.
Zinātnieki ir izskaitļojuši sīki tā ceļu. 8 gadsimtu laikā tas 13 reizes palidos garām zemei un vairākkārt ļoti tuvu marsam. Pateicoties planētu orbītām, tas riņķos pa saules sistēmu līdz ietrieksies zemē. Tika arī īpaši apspriestas problēma, ka rīņķojot pa saules sistēmu, daudzie objekti tajā varētu samazināt krāsošanas efektu vai pat izslēgt to pavisam. Un tomēr trūcīgā informācija par visu saules sistēmu un objektiem tajā varētu izmainīt aprēķinu rezultātus. Asteroīds var iegriesties vairāk vai mazāk dēļ planētu orbītām, kas tam būtu visapkārt un ietriekšanās zemei varētu pielīdzināties nullei, vai tieši otrādi, palielināt iespējas.
Taču pārkrāsošanas taktikai ir arī sliktās puses. Var tikt nokrāsoti arī mazie debesu ķermeņi un tie var atdalīties no lielo planētu asteroīdu joslām un tuvoties zemei.
Ņemot vērā mūsu ierobēžotās zināšanas un neparedzamās izmaiņas saules sistēmā, pašlaik ir tikai aptuvenas ziņas par to, kā norisināsies šī asteroīda ceļošana pa saules sistēmu turpmākos astoņsimts gadus un vai šis ceļojums neizbeigsies daudz ātrāk kā paredzēt, ja ne zemē, tad kādā citā saules sistēmas planētā, un kā tas ietekmēs pārējās planētas. Gaidīsim jaunumus no asteroīda 
vel jau jatiek oktobrim pari un 2012 
