local-stats-pixel

Vitamīni augļos, dārzeņos un ogās.1

 14  2

Drošivien, jūs nesapratīsiet dažus vārdus, bet var visu saprast tikuntā.

Dzelteni sarkanajās ogās un augļos, it īpaši smiltsērkšķos, atrodamais A vitamīna provitamīns jeb beta karotīns darbojas kā antioksidants un ir nepieciešams redzes procesos, veicina ādas un gļotādu atjaunošanos, kaulaudu un zobu veidošanos un matu augšanu, pasargā no sirds un asinsvadu slimībām, palīdz pret alerģijām, kā arī stiprina imunitāti, īpaši veciem cilvēkiem. A vitamīnu satur gandrīz visi augļi un ogas, vislielākos daudzumos tas atrodams aprikozēs, ērkšķogās, plūmēs, vīģēs, persikos un mellenēs. Ieteicamā A vitamīna dienas deva ir 800 mg.

Mežrozīšu un smiltsērkšķu ogas satur E vitamīnu, kas darbojas kā antioksidants, tas ir nepieciešamas asinsritei, muskuļu attīstībai un darbībai, sirds un muskuļu nodrošināšanai ar skābekli, veselīgas ādas saglabāšanai, imunitātes stiprināšanai, dzimumšūnu nobriešanai, normālai grūtniecības norisei. Augļi, kas satur visvairāk E vitamīna, ir kazenes, avenes, banāni, āboli un mellenes. Ieteicamā E vitamīna dienas deva ir 12 mg.

Mežrozīšu un smiltsērkšķu ogas satur E vitamīnu, kas darbojas kā antioksidants, tas ir nepieciešamas asinsritei, muskuļu attīstībai un darbībai, sirds un muskuļu nodrošināšanai ar skābekli, veselīgas ādas saglabāšanai, imunitātes stiprināšanai, dzimumšūnu nobriešanai, normālai grūtniecības norisei. Augļi, kas satur visvairāk E vitamīna, ir kazenes, avenes, banāni, āboli un mellenes. Ieteicamā E vitamīna dienas deva ir 12 mg.

Upenes ir ar C vitamīnu visbagātākās ogas, tās satur vairāk nekā 200% ieteicamās diennakts devas, labs C vitamīna avots ir arī zemenes, smiltsērkšķi, kazenes, kivi, citrusaugļi un to sulas. C vitamīns ir nepieciešams, lai organisms spētu pretoties infekcijas slimībām, lai būtu elastīgi saistaudi, asinsvadi, vesela āda un smaganas. Darbojas kā dabiskais antioksidants. Tas veicina redzes uzlabošanos, uzlabo koncentrēšanās spējas un palīdz pret nogurumu, pasargā no stresa negatīvās ietekmes uz veselību un mazina alerģiskas reakcijas. Organismā neveidojas C vitamīna rezerves, tāpēc katru dienu jāēd ar šo vitamīnu bagāti augļi un ogas. C vitamīna lielāks daudzums nepieciešams sportistiem un smēķētājiem. Ieteicamā C vitamīna diennakts deva ir 80 mg.

Āboli, citrusaugļi, banāni, aprikozes un upenes satur B grupas vitamīnus, kas palīdz nervu sistēmas, gremošanas sistēmas normālai darbībai, sirdsdarbības uzturēšanai, smadzeņu darbībai un imunitātes stiprināšanai. Palīdz saglabāt veselīgus nagus un matus, uzlabo redzi, normalizē holesterīna līmeni asinīs un palīdz novērst mazasinību, ietilpst fermentu sastāvā, kas nepieciešami pārsvarā ogļhidrātu, bet arī olbaltumu un tauku maiņā, kā arī piedalās audu elpošanas procesos. Ieteicamās B grupas vitamīnu dienas devas: B1 – 1,1 mg; B2 – 1,4 mg; B6 – 1,4 mg; B12 – 2,5 mg; B3, B5 – 6 mg.

Apelsīnos, aprikozēs, jāņogās un vīnogās atrodamais kalcijs ir vajadzīgas stipru kaulu, zobu, matu un nagu veidošanai. Nodrošina normālu muskuļu darbību un asins recēšanu. Piedalās imūnās sistēmas darbības nodrošināšanā. Ieteicamā kalcija diennakts deva ir 800 mg.

Upenes, āboli, banāni un citrusaugļi satur kāliju, kas nodrošina normālu nervu un muskuļu darbību, īpaši sirds muskuļa, normalizē asinsspiedienu. Uztur ūdens līdzsvaru organismā. Piedalās smadzeņu apgādē ar asinīm. Ieteicamā kālija diennakts deva ir 2000 mg.

Banānos, avenēs, aprikozēs un smiltsērkšķos atrodamais magnijs ir vajadzīgs nervu un muskuļu darbībai, kalcija, fosfora, B grupas vitamīnu darbībai organismā, nepieciešams insulīna sekrēcijai. Piedalās C vitamīna, kalcija un kālija regulācijā organismā. Ieteicamā magnija diennakts deva ir 375 mg.

Bumbieri, dzērvenes, ērkšķogas, ķirši, upenes un zemenes satur varu, kas veicina dzelzs transportu asinīs. Savienojumu veidā tas ir asins šūnās – eritrocītos, aknās, nierēs un šūnu mitohondrijos. Vara trūkums kavē dzelzs izmantošanu, tāpēc rodas anēmija; tas piedalās veselīgu saistaudu veidošanā. Ieteicamā vara diennakts deva ir 1 mg.

Antioksidanti ir bioloģiski aktīvas vielas, kas novērš vai aizkavē nevajadzīgus un kaitīgus oksidēšanās procesus audos, pasargā mūs no brīvajiem radikāļiem, pirms tie paspējuši nodarīt ļaunumu organismam – bojāt šūnas un novājināt imūnsistēmu. Antioksidanti kavē un pasargā no audzēju un sirds un asinsvadu slimību rašanās un attīstības. Pasargā arī vitamīnus un taukus no oksidēšanās gan dažādos gatavos pārtikas produktos, gan arī svaigos augļos un dārzeņos to uzglabāšanas laikā.

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000

 Ohõõ  šis man noderēS   mana  projektā.. :D emotion

 0  4 atbildēt