VY Canis Majoris=Saturna orbīta?13

Zvaigžņu krāsa var būt sarkana, dzelteni balta, zila. Pati aukstākā ir sarkanas krāsas zvaigzne, kuras temperatūra ir zem 3700°C. Tad seko dzelteni baltas, gluži kā saule, kuras vidējā temperatūra ir līdz 6200°C. Pašas karstākās zvaigznes ir zilā krāsā, kuru virsmas temperatūra pārsniedz 12 200°C. Jo lielāka ir zvaigznes masa, jo lielāks būs tās kodols, jo vairāk kodolu reakcijas var notikt. Tas nozīmē, ka arī vairāk enerģijas sasniedz zvaigznes virsmu un tā paliek karstāka.

Liekas, ka katra zvaigzne ir pati par sevi un viena pati, taču daudzas ir "pāros". Tās ir binārās zvaigznes, kuras riņķo apkārt vienam gravitācijas centram. Ir pat sistēmas, kurām ir 3, 4 un pat vēl vairāk zvaigžņu, kas riņķo apkārt vienam gravitācijas centram. Iedomājieties, cik interesanti būtu, ja tu pieceltos no rīta un skaties – veselas 4 saules.

Runājot par sarkanajām milzu zvaigznēm, ir tādi milži, kuru priekšā saule būtu nekas. Tuvākā lielā zvaigzne ir Betelgeuse, Oriona zvaigznājā. Tās masa ir tikai 20 reizes lielāka kā saulei, taču tā ir 1000 reižu lielāka saule, bet tas ir nekas. Lielākā zināmā zvaigzne ir VY Canis Majoris. Šī zvaigzne ir 1900-2100 reižu lielāka kā saule; ja šo zvaigzni ieliktu saules vietā, tā stieptos līdz pat saturna orbītai.

Sarkano pundurzvaigžu "dzīve" var ilgt līdz pat 10 triljoniem gadu. Jo zvaigzne ir lielāka un masīvāka, jo mazāks ir tās mūžs. Milžu masa var būt pat 150 reižu lielāka kā saulei, taču vairāk patērēt enerģiju. Piemēram, viena no vismasīvākajām zvaigznēm, kas ir zināma, ir Eta Carinae(atrodas apmēram 8 000 gaismas gadu attālumā). Šai zvaigznei ir apmēram 150 solārās masas(1 solārā masa ir vienas saules sistēmas masa), un tā patērē 4 miljonu reižu vairāk enerģijas. Kamēr saule mierīgi turpina degt jau 4.5 miljardus gadus, un turpināt vēl tik pat ilgi, Eta Carinae ir palicis vairs tikai pāris miljonu gadu, ko degt. Astronomi uzskata, ka šī zvaigzne var uzsprāgt jebkurā momentā.

Kā jau iepriekšējā rakstā par Piena Ceļu zināms, ka tajā ir aptuveni 200-400 miljardi zvaigžņu. Katra galaktika ir kā atdalīta sala kosmosā, un iespējams ar planētām, uz kurām ir dzīvība, par kuru mēs nenojaušam. Pagaidām ir noskaidrots, ka visumā varētu būt apmēram 500 miljardi galaktiku un pieņemsim, ka katrā galaktikā ir +- tik pat zvaigžņu. Sareizinot šos skaitļus iegūst aptuveno zvaigžņu skaitu visumā, kas ir 2x10^23 jeb ~200 000 000 000 000 000 000 000 zvaigžņu.

Tas ir fantastiksi vērot naktī zvaigznes un saprast, ka tās atrodas ļoti ļoti tālu, bet mēs tās redzam. Viena no tuvākajām zvaigznēm(izņemot sauli) ir Proxima Centauri, kas atrodas 4.2 gaismas gadu attālumā. Lai gaisma pārvietotos tik tālu, vajag 4 gadus. Ja jūs mēģinātu doties uz Proxima Centauri ar ātrāko kosmosa kuģi, tas jums aizņemtu 70 000 gadu. Ceļošana līdz tuvākajām zvaigznēm pagaidām nav iespējama, taču iespējams nākotnē mēs to varēsim izdarīt.