Ar ko Mono ezers ir pats unikālākais pasaulē? Jo tikai pirms 2 gadiem tajā atklāja jaunu dzīvības formu.
Unikāls ezers10
Sākumam mazliet ģeogrāfijas. Ezers atrodas Kalifornijas šatatā, Josemitu nacionālajā parkā. Tam ir ap 760'000 gadu vecs, iespējams vecākais ezers ASV. Tam ir unikāla, aizvēsturiska ekosistēma.
Mono ezers ir slēgta ūdenstilpne bez noteces. Visi minerāli, kas tiek izskaloti no kalniem, paliek ezerā. Tai skaitā arsēns, kura koncentrācija 700 reizes pārsniedz pieļaujamo drošības normu. Ūdens prakstiski nav lietojams. Tas ārkātīgi sāļs, tajā nav zivju, bet mīt tikai kāda sīciņa Artemia monica garneļu suga, ar kuru barojas liels daudzums migrējošo putnu.
Tomēr ezera dzīlēs ir lielāka sārmainība, sāls un arsēna koncentrācija. Tas nozīmē, ka teorētiski tur nevar izdzīvot neviens dzīvais organisms, it īpaši dēļ arsēna, kurš ir nāvējošs. Bet tiesi ezera ilgā izolētība kļuva par iemeslu, kādēļ zinātnieki to vēlējās izpētīt.
Mono ezera krastā ģeomikrobioloģe Felisa Volfa-Simone vāca ezera dūņas, lai tajās meklētu dzīvības formas, kuras neatbilst mūsu priekšstatiem. NASA preses konferncē tika apstiprināts, ka Volfas-Simones aizdomas nav bijušas nepamatotas. Tepat uz Zemes mājo dzīvības formas, kuras atšķiras no visa mums zināmām.
Atklātie mikroorganismi ir pirmie un pagaidām vienīgie zināmie, kuri eksistē un vairojas, izmantojot mums indīgu elementu - arsēnu. Arsēns to šūnās aizvieto fosforu. Neskatoties uz milzīgo arsēna koncentrāciju, ezerā dzīvo daļa mikrobu, kas tur jūtas ļoti labi. Tie ne tikai pacieš šo kaitīgo elementu, bet izmanto to savas dzīves ciklā. Volfa-Simona vēlas noskaidrot, ko vēl šie mikroorganismi var izdarīt ar arsēnu. Lielais jautājums, uz kuru viņa vēlas rast atbildi, ir - vai Mono ezera organismi ir kļuvuši tik atkarīgi no arsēna, ka ir iekļāvuši to savās bioloģiskajās struktūrās fosfora vietā.
Ogleklis, slāpeklis, ūdeņradis, skābeklis, fosfors un sērs ir sešas pamatsastāvdaļas visām mums līdz šim zināmajām dzīvības formām uz Zemes. Fosfors ir viens no DNS un RNS pamatblokiem un tiek uzskatīts par neatņemamu visu dzīvo šūnu sastāvdaļu. Fosfors ir centrālā sastāvdaļa enerģiju nesošajai ATF (adenozīntrifosforskābe) mokelulai, kā arī fosfolipīdiem, kas veido visu šūnu membrānas. Savukārt arsēns, kas ķīmiski ir līdzīgs fosforam, ir inde gandrīz vai visiem dzīvajiem organismiem uz Zemes. Arsēns aptur metabilosma ķēdes, jo uzvedas līdzīgi kā fosfors un spēj ieņemt tā vietu.
Tomēr tas neuzvedas kā fosfors. Tas ir kā zilonis trauku veikalā. Arsēns sev līdzi nes iznīcību. Tomēr, ne visiem - daži mikroorganismi arsēnu uzskata par savu draugu. :)
NASA zinātniekus pārsteidzis fakts, ka baktērijas dzīvo ar arsēnu bagātā vidē, kas citiem organismiem ir nāvējoša. Zinātnieki uzskata, ka Mono ezera dzīlēs uzietais mikroorganisms ir iepriekšējo dzīvības formu pārstāvis, kas pārdzīvojis iepriekšējo dzīvo radību bojāeju. Tās ir kā iekonservētas dzīvās radības, kas spēj izdzīvot jebkuros apstākļos, tātad arī uz citām planētām un labvēlīgos apstākļos var kalpot sarežģītāku organismu evolūcijai.