Ir pirmdienas vakars un man ienāca prātā doma - jāuzraksta atkal kaut kas man.
Un iedomājos par spēlēm.
Nē, ne jau tādām vienkāršām spēlēm kā 'Monopols' vai 'Alias', bet gan 'spēli - es un vēlreiz es'
Lai radošāk domātu - atrodam un klausāmies: Breakage - Speechless ft. Donae'o // Heartbeat chase & Status We just bought a guitar mix - Nneka
Es un vēl reiz es
Tikko kā uzrakstot virsrakstu, es tā kā atsvešinājos no domas par spēli, taču doma tik un tā paliek tā pati - cik bieži mēs paši ar sevi reāli izspēlējam spēli?
Piemēram, gadījums, kad 'sitamies pret sienu', mēģinot iekarot citu cilvēku. Abstrakti domājot, sanāk, ka es spēlēju spēli uz laimi. Dauzu galvu, spēlēju pats ar sevi, un par nelaimi šajā spēlē, kā katrā, nav uzvarētāju. Drīzāk - nav uzvarētāja. Jo spēlētājs jau ir viens. Tas otrs nemaz nepiedalās spēlē. Un kāpēc tik un tā turpinām sisties?
Aizbildinājums: Man vajag, man gribās viņu!
Jā, varbūt gribās un vajag, BET mēs visi zinām, ka visur, kur jābūt pārim, tur jābūt Tev un vēl vienam. Ja tam otram nav interesanta šī 'spēle', tad ir skumji 'mest kauliņus pašam pret sevi'.
Ja runājam par attiecībām, tad nav tik viegli pamest to spēli, jo reāli spēlētāji ir jūtas.
Tikko 'aizgāju' pretstatā ar sevi?
Jā, jūtas. Jūtas, kas neļauj palikt vienaldzīgam. Jūtas, kas apspiež Tavu realitāti, Tavu pasauli. Apspiež tādā ziņā, ka jūtas saistās ar to cilvēku, ar kuru vēlies spēlēt, tāpēc apspiež tik tālu, ka nekā vairāk Tavā pasaulē par viņu nav!
Te jau varētu sākties jauns punkts šim tematam: Mana pasaule.
Un ko tad īsti Tu varētu pateikt par savu pasauli?
Tev tāda ir? Parādi! Es arī gribu. Manējā man apnikusi.
Vai ar šādu attieksmi aizmirsīsi par viņu?
Laikam jau nē, jo es atkal viņu pieminēju un līdz šim, godīgi, viņa man bija prātā.
Varētu ķerties pie jeb kā, lai būtu iemesls spēles turpinājumam. Bet katrā spēlē kāds vienmēr uzvar un katrā spēlē būs kāds stratēģiskāks. Un viens ir skaidrs - stratēģim veiksies - viņš izmantos visu, lai uzvarētu un aizies kā varonis. - Vienmēr būs Tavā sirdī!
Bet to, vai Tavā sirdī ir vieta tikai vienam, tas jau 'jāsakārto' Tev pašam.
Paldies par uzmanību un lai labs Tev vakars, spociņ!
