Bija saulana un jauka diena. Autobusa šoferis aizgāja uz autobusu stāvvietu, iedarbināja savu busu un sāka braukt ierasto maršrutu.
Kā ierastsi viss noritēja kā nākas. Cilvēki kāpa iekšā autobusā, citi kāpa ārā, viss noritēja gludi un nebija nekādu problēmu. Autobusa šoferim patika savs darbs. Bet tad, diemžēl nākamajā pieturā, iekāpa milzīgs cilvēks, divus metrus garš, smagas miesas būves un ar spēcīgām rokām. Viņš paskatījās uz autobusa vadītāju un teica: "Lielais Džons nemaksā!"
Autobusa vadītājs bija augumā nepadevies, apmēram metru septiņdesmit garš un vēl pie tam ļoti tieviņš. Loģiski, ka vadītājs nespēja un viņam bija bail iebilst Lielajam Džonam. Nākamajā dienā notika tas pats, Lielais Džons iekāpa atkal, apsēdās un atkārtoja savu frāzi: "Lielais Džons nemaksā!". Tas pats notika arī nākamajā dienā, arī aiznākamajā.. un tā visu nākamo nedēļu.
Šis notikums sakaitināja autobusa šoferi līdz sirds dziļumiem. Lielais Džons izmantoja savu augumu pret viņa mazo. Beigu beigās, kad autobusa šoferis vairs to izturēt nevarēja, viņš pieteicās ķermeņa masas trenniņu programmai, sāka iet karate un džudo skolā, kā arī mainija savu uzturu līdz nepazīšanai, izdodot ļoti daudz naudas.
Vasaras beigās autobusa šoferis bija kļuvis diezgan spēcīgs. Kad nākamajā pieturā iekāpa Lielais Džons un kā vienmēr teica: "Lielais Džons Nemaksā!" , autobusa šoferis piecēlās un sitot kliedza : "UN KĀPĒC NEMAKSĀ?!!"
Ar pārsteigta cilvēka sejas izteiksmi, lielais Džons teica : "Lielajam Džonam ir autobusa kartiņa!"
Morāle: Esi drošs, vai patiešām ir kāda problēma, pirms sāc smagi rīkoties, lai atrisinātu to.
