Dažādi spoku stāstiņi ņemti no neta, cik nu tajos patiesības spriediet paši!
Lasat pa nakti :)
a un ja ir ieliekat ari savus atgadijums.
Spoku stasti.8
54
3
Biju ar tēti aizgājis sēņot. Ieejam mežā, izklīstam. Es eju, te pēkšņi priekšā veca sapuvusi māja, pilnīgs grausts! Eju iekšā, neviena cilvēka, viss kluss! Iekšā māja bija pilnībā neskarta izņemot visur bija 10cm putekļu kārta. Staigāju pa māju, ieraugu galds uzklāts, ēdieni uz šķīvjiem, dzērieni krūzēs. It kā kaut kādas kāzas bijušas, bet viss pamests un visi ēdieni sapuvuši. Te pēkšņi pulkstenis pie sienas nedarbojas, rāda 3 naktī. Ieraugu pie sienas kalendārs 1974. gads! It kā mistiski visi cilvēki būtu pazuduši! Ātri bēgu prom no tās vietas, skrienu pie tēta skatos viņam jau pilns sēņu grozs, saucu viņu lai nāk apskatās to māju, kas bija tur pārsimts metru uz sāniem. Ejam, skatos vieta kur bija māja vairs nekas nav tikai krūmi nezāles un sūnas! Ātri braucām prom no tās vietas, kkas mistisks tur bija.
Elīna, 28 gadi: Pagājušajā vasarā braucu no Jelgavas uz Liepāju. Bija pēcpusdiena, un pēkšņi saules staros pretējā braukšanas joslā ieraudzīju ģimeni – divus pieaugušos ar bērnu pie rokas. Viņiem strauji tuvojās automašīna, kas visus trīs notrieca, aizsitot pa gaisu vairākus metrus. Es tik vien varēju, kā iekliegties, par ko savukārt bija izbrīnīti mani līdzbraucēji. Izstāstīju viņiem redzēto, bet viens no draugiem pastāstīja, ka tā šajā vietā esot parasta parādība, jo pirms dažiem gadiem tur tiešām notriekta ģimene. Visbiežāk rēgus varot redzēt saulainās pievakarēs, kad tie parādoties no dūmakas.
Tas notika Sātiņu pamatskolā, kura izbūvēta bijušajā kara hospitālī. Daudzi cilvēki šajā vietā ir saskārušies ar asinis stindzinošiem gadījumiem. Pirmais stāsts ir par diviem zēniem, kuri vēlu vakarā skrēja pa skolas gaiteni un tā galā pamanīja vīrieti baltā uzsvārcī. Tas intensīvī soļoja- uz vietas! Pats dīvainākais bija tas, ka vīrietim trīka kāju. Tagad šie zēni ir jau pieauguši un vēl nesen apsprieda redzēto. Tas nebija nosapņots. Spokainais ārsts pat skatījies viņiem acīs. Vēl šajā pašā skolā ir telpa, kur dzīvo skolas sargs. Bet tur ir ļoti grūti uzturēties, jo kā aizver acis, tad tajā vietā, kur ir logs nāk iekšā krustnešu karavīri. Var jau likties smieklīgi, bet to nav stāstījis tikai viens cilvēks. Un šajā telpā neviens vairs labprātīgi neuzturās.
Ap Jelgavas pili apvijusies ne viena vien leģenda, teika un arī spoku stāsts, un ilggadējie tās darbinieki apgalvo – esam redzējuši pils spoku. Reiz kādu remontstrādnieku, kas strādājis uz stalažām, pēkšņa spoka parādīšanās princeses apveidā tā pārbiedējusi, ka jaunais vīrietis kāpies atpakaļ, nokritis no stalažām un nosities. Tiesa, vēsturisku apliecinājumu šim faktam, kas noticis vairāk nekā pirms pusgadsimta, tā arī nav izdevies atrast. Baltu, dūmakā tītu dāmu reizēm gadoties ieraudzīt tiem, kas klusumā pēc ballēm staigā pa pils koridoriem. "Spoks" gan esot bailīgs un, kad tam pieejot tam tuvāk, izzūdot, bet daži zinošākie stāsta – tas notiekot tāpēc, ka rēgs esot pils princese, kurai ar varu gribēja piespiest precēties, bet viņa – kautrīgais bērns –, nespēdama ar to samierināties, padarīja sev galu. Vismistiskākā vieta Jelgavas pilī esot tās augšstāva ziemeļaustrumu daļa, kur atrodas Ķīmijas katedra un LLU bibliotēkas lasītava. Tur manīts kāds aizdomīgs tēls, kas studentiem un mācībspēkiem sekojot, apāvis kājās čībiņas. Visai bieži dzirdēta arī mēbeļu pārstumšana telpās, kur neviens neatrodas. Savukārt vēl citi manījuši elegantu kungu, kas izskatījies kā no vismaz gadsimtu senām gleznām izkāpis.
Reiz kaada sieviete brauca mashiinaa no darba. Tachu kopsh viena pagrieziena vinjai visu laiku sekoja kaads sarkans minibusinjsh. No saakuma sievietei bija vienalga – droshi vien brauc uz to pashu pusi, tad ta liela muizha. Bet mashiina turbinaaja sekot, un ik pa briidim iesleedza taalos lukturus, kuri izgaismoja sievietes mashiinu. Bet mashiina neatstaajaas no sievietes. Tad vinja nosprieda, ka brauks pa celju, pa kuru neviens nekad nebrauc, jo tur nav ne labs celjsh ne gaismas. Vinja nogriezaas pa to celju. Bet mashiina turpinaaja sekot un sleegaat iekshaa un aaraa taalos lukturus. Nu jau vinja bija paarbijusies, un zvaniija policijai, lai vinji gaida pie vinjas maajas un graabj ciet sarkanaa businja shoferi. Sieviete aizbrauca maajaas, kur policija kaa jau runaats gaidiija. Kad arii minibusinjsh apstaajaas policijas viiri pieskreeja klaat un graaba vinju cite, bet viirs kliedza: “nekjeriet mani, bet vinju!!” Policija pamaniija, kaa no sievietes mashiinas izkaapa kaads cits viirs ar nazi rokaas, bet tad vinjsh izgaisa. Beigaas atklaajaas, ka viirs kursh bija mashiinaa bija centies paargriezt sievietei riikli, bet sarkanais businjsh to bija pamaziijis un katru reizi kaa shis kaut kas gribeejis uzbrukt iesleedza taalos lukturus, lai izgaismotu mashiinu, un sieviete vinju pamaniitu.
Bramberģes iedzīvotāji zina stāstīt par spocīga izskata vīru, kas, tērpies mednieka drēbēs, reizēm, it sevišķi pelēkos rudens vakaros, manāms blakus Bramberģes muižai. Vīrs ejot pāri upei, kur kādreiz bijis tilts, taču tagad nekā nav. Upes vidū rēgs apstājoties un svilpjot saucot savu suni. Reizēm viņš arī kliedzot suņa vārdu, taču līdz šim nevienam neesot izdevies saprast, kā tad dzīvnieku sauc. Šim "spokam" izskaidrojumu vietējie iedzīvotāji meklē teiksmā, kas stāsta par muižas kungu – lielu medību piekritēju. Bieži vien viņš tā aizrāvies ar medībām, ka mājās nerādījies vairākas dienas. Vienā reizē muižkungs neesot atgriezies vairāk nekā nedēļu, tāpēc kalpi sūtīti to meklēt. Visbeidzot muižkungs atrasts mežā samircis, saplēstām drēbēm, bez ieroča un dīvaini mirdzošām acīm. Ārsts vēlāk secinājis, ka mednieks sajucis prātā. Tik daudz izdevies noskaidrot, ka viņa suns aizskrējis pakaļ kādam skaistam dzīvniekam, kas savukārt sekotājus ievilinājis meža biezoknī. Suns pazudis bez pēdām, bet muižkungs vairs nespējis tik laukā no meža.
Tev patiks šie raksti
