Spoku kuģi23

OURANG MEDAN. Šī kuģa stāsts sākas 1947. Gadā, kad 2 amerikāņu kuģi saņēma palīgāsauciena signālu, kamēr kuģojusi cauri Malakas šaurumam. Palīgā saucējs sevi identificēja kā kuģa Ourang Medan, holandiešu kuģa, komandas locekli un apgalvoja, ka komandas kapteinis un citi pasažieri ir jau miruši vai mirst. Signāls bija ļoti izkropļots un svārstījās, līdz beidzās ar vārdiem “Es mirstu.” Pēc tam tas pazuda. Abi kuģi mainīja kursu un steidzās palīgā, bet ieradušies notikuma vietā, viņi ieraudzīja Ourang Medan pilnīgi neskartu. Toties visa komanda un pat kuģa suns bija miruši ar dīvaini izvaibstītām sejas izteiksmēm rādot ar rokām uz vietu, kur nekā nebija. Pirms atradēji spēja ko izmeklēt tālāk, kuģis aizdegās nenoskaidrojamu iemeslu dēļ, un visiem nācās to pamest. Pēc brīža tas uzsprāga un nogrima. Kopš tā brīža ir bijušas asas debates par kuģa bojāejas iemesliem, tai skaitā, teorijas par citplanētiešiem un citam paranormālām parādībām. Populārakā ir, ka kugis ir transportējis nelegāli kādas ķimikālijas, kas slikta iepakojuma dēļ izplūdušas gaisā un izraisījušas katastrofu.

CARROLL A. DEERING. Šoneris, kas ASV austrumu piekrastē ir vispopulārakais. Tas uzskrēja uz sēkļa netalu no Keiphateras, Ziemeļkarolīnā, 1921. gadā. Vietu, kur uzsēdās Carrolla sauc par Dimanta Sēkļiem. Šī vieta jau izsenis ir pazīstama ar slikto “kuģu nāves” slavu. Kuģis vairākas dienas stāvēja uz sēkļa, pirms līdz tam izdevās nokļūt glābējiem. Kad krasta apsardze ieradās notikuma vietā, viņi izbrīnā secināja, ka kuģis ir pilnība pamests. Navigācijas ierīces, divas glābšanas laivas un kapteiņa žurnāls bija pazuduši, bet citādi nekas neliecināja par noziegumu. ASV valdība ierosināja milzīgu izmeklēšanu, kas uzgāja pierādījumus, ka vairāki citi kuģi arī pazuduši šajā apkaimē tikpat mistiskos apstākļos. Vairakas teorijas norāda uz pirātu vai ruma kontrabandistu darbu, bet viena teorija apgalvo, ka tas bijis dumpis, jo kāds kuģa komandas loceklis ne visai labi sapraties ar kapteini. Par cik kuģa maršruts gāja cauri bēdīgi slavenajam Bermudu trijstūrim, daudzi spekulē, ka pie vainas bijušas paranormālas paradības.

BAYCHIMO. 40. gados kāds kuģis tika pamests klejošanai netalu no Aļaskas. Tas bija kravas tvaikonis Baychimo. Kuģis piederēja Hudson Bay Company un 1920. gados tika izmantots lai tirgotos ar Inuītiem Kanādā. 1931. gadā tas iesala un pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumie kuģi atbrīvot, komandu ar gaisa transportu evakuēja. Pēc spēcīgas vētras kuģis tomēr atbrīvojās, bet bija tik smagi bojāts, ka kompānija izlēma to pamest, jo domāja, ka tas pat ziemu neizturēs. Apbrīnojamā kārtā, kuģis tomēr noturējās vēl 38 gadus uz ūdens. Tas peldēja nekontrolēti turpu šurp pa Aļaskas ūdeņiem, kļūdams par vietejo leģendu. To ir mēģinājuši atgriezt vairākas reizes, bet tiklīdz komanda nonāca uz klāja, laika apstākļi mainījās un padarīja neiespejamu to glābt. Pēdējo reizi tas tika redzēts 1969. gadā, kad tas bija iesalis Aļaskas ledājos, bet kopš tās reizes tas ir pazudis. Tiek uzskatīts, ka kuģis ir nogrimis, bet pēdējos gados vairākas ekspedīcijas ir devušās meklēt, nu jau 80 gadus veco “spoku” kuģi.

OCTAVIUS. Lai gan ap šo laiku to uzskata vairāk par leģendu, stāsts par Oktavio ir viens no visu laiku interesantākajiem. Stāsta aizsakumi meklējami 1775. gadā, kad kuģis, kas bija paredzēts vaļu medībām, ar nosaukumu “Herald”, uzskrēja bezmērķīgi peldošajam Oktavio, netālu no Grenlandes krastiem. Kad Herald komanda uzkāpa uz Oktavio klāja, tie ieraudzīja visu ta komandu sasalušu, bet vispārsteidzošāk izskatījās kapteinis, kas bija sastindzis pie sava rakstāmgalda, īsi pirms pabeigt jaunāko ierakstu žurnālā. Žurnālā ierakstītais gads bija 1762., kas nozīme, ka kuģis ir šādi peldējis 13 gadus. Izmeklēšanas rezultātā, atklājās, ka kapteinis esot uzņēmies risku veikt “ātru” atgriešanos Anglijā, izmantojot Ziemeļrietumu koridoru, bet kuģis iesalis ledājos. Kuģis pabeidza savu uzdevumu, bet jau kā “spoks”, ilgi pēc tam, kad komanda un kapteinis bija miruši.

JOYITA. Čarterkuģis, kurš tika atrasts Klusā Okeāna dienvidos. Komanda un 25 kuģa pasažieri bija ceļā uz Tokelau salām, kad pēkšņi kautkas atgadījās. Tikai vairākas stundas vēlāk, kad konstatēja, ka kuģis vēljoprojām kavējas, tika izsludināta meklēšana. Kugi tā arī neizdevās atras, bet piecas nedēļas vēlāk tam nejauši uzdūrās kāds tirdzniecības kuģis, kas to atrada aptuveni 600 jūdzes nostāk no oriģināla kursa. No pasažieriem, kravas nebija ne miņas un kugis iekšpusē esot bijis ļoti pamatīgi bojāts. Izmeklēšanas rezultāta atklāja, ka kuģa raidītajs bija noskaņots uz universālo SOS signālu, uz klāja atrada ārsta somu un dažus pārsējus. Neviens no pasažieriem vai komandas locekļiem netika redzēts, bet teorijas pauž viedokli, ka kuģi ieņēma pirāti, nogalināja visus cilvēkus uz borta un izmeta līķus jūrā.

LADY LOVIBOND. Apvienotajā Karalistē spoku kuģu nostāsti ir plaši izplatīta tēma, bet Lady Lovibond ir noteikti populārakais. Pēc nostāsta, kuģa kapteinis, Saimons Pīls bija tikko apprecējies un izlēma kuģi izvest jūrā, lai svinību nolūkā pakuģotu. Līgava, protams, arī bija uz borta – pretēji ļoti senam ticējuma, ka sieviete uz kuģa klāja nes nelaimi. Kuģis pacēla buras 1748. gada 13. februārī. Pīlam par neveiksmi, viņa pirmais matrozis arī bija iemīlējies šajā sievietē, un pēc svinību noskatīšanās, viņu pārņēma dusmas un greizsirdība. Viņš apzināti stūrēja kuģi uz Goddwind Sands, vietu kas izsenis ir slavena, kā ļoti bīstama vieta. Kuģis gāja bojā un visi, kas bija uz klāja noslīka. Runā, ka kuģi var redzēt kuģojam ap Kentu katrus 50 gadus. 1798. gadā to esot redzējuši vairaku kuģu kapteiņi, kas apgalvo, ka kugis licies tik īsts, ka viņi pat esot izsūtījuši laivas, glābšanas nolūkos. Lai gan mūsdienās nav stabilu pierādījumu kuģa eksistencei, tas joprojām ir viens no slavenākajiem.

MARY CELESTE. Kuģis pavisam noteikti ir slavenākais no tiem, kas ir balstīti uz reāliem faktiem. To 1872. gada atrada pilnīga kārtība, bet nomaldījušos. Kuģis bija ievērojami saglabājies, lai gan no komandas nebija ne miņas. Ēdiena krājumi bija pietiekami un pat 1500 mucas ar degvīnu stāveja neaiztiktas. Tas izslēdza pirātisma iespēju. Uz klāja nebija nekādu kaujas pazīmju. Pazudušas bija tikai kapteiņa žurnāls, glābšanas laivas un komanda. Daudz spekulāciju apvij kuģa komandas likteni, bet viena no populārakajām ir tāda – kuģa miltu krajumos bija ieviesusies sēnīte, kas izraisīja massveida halucinācijas un komanda sajuka prātā. Cita stāsta, ka iespējams, kuģim radušās tehniskas problēmas, bet komanda priekšlaicīgi to pametusi un vēlāk gājusi boja jūrā. Lai nu kā, bet mistērija ap šo spoku kuģi ir ilgi nodarbinājusi jūrnieku prātus. Dažādi izskaidrojumi ir nākuši klaja, tai skaitā pat briesmoņu uzbrukumi un citplanētiešu nolaupīšana.

FLYING DUTCHMAN. Klīstošais Holandietis – droši varam apgalvot, ka šis ir visu laiku populārakais spoku kugis. Viņa pastāvēšana nekad nav pieradīta. Pirmo reizi tas pieminēts Džordža Baringtona jūrnieku stāstā “Botānijas Līča Ceļojums”. Pēc leģendas, tas bija kuģis, kas devās no Amsterdamas uz Austrumindiju. Kuģa kapteinis esot bijis vīrs vārdā Van der Dekens. Pie Labās cerības raga kuģis iekļuvis sliktos laika apstākļos. Kapteinis bija apņēmies veikt pārkuģojumu un esot sajucis prātā. Viņš nogalināja pirmo matrozi un paziņoja: “Es pārpeldēsu šo vietu, pat ja Dievs man liktu kuģot līdz Pastarajai dienai!”. Par spīti viņa labākajiem centiemie, kuģis tomēr nogrima, un Van der Dekens tagad ir nolādēti kuģot mūžīgi. Līdz pat šai baltai dienai Klīstošais Holandietis ir visbiežāk redzētais spoku kuģis. Dažādi cilvēki, sākot ar dziļūdens zvejniekiem līdz pat Velsas princim Čārlzam, apgalvo, ka redzējuši šo fenomenu.