Iedomājaties, ka jums ir palikušas savas dzīves pēdējās minūtes, vai tevi ir bail no savas nāves? ko tu darītu savē pēdējajā dzīves stundā?
Vai jūs pēdējā elpas vilcienā, būsiet apmierināts ar to ko esat paveikuši šaj dzīvē? vai jūs spētu pasmaidīt kamerai pirms nāves?
Ja tu sevi redzētu mirušu, vai tu sevi elpinātu un glābtu?
ir kādas dienas rīts, vienalga - darbadienas vai brīvdienas, mes pieceļamies uzsākam savas dienas gaitas. Uzvāram kafiju, tēju un ēdam brokastis, dzirdam mašīnas dūkoņas un trokšņi, bet garām pabrauc ātrās palīdzīmas mašīna ar ieslēgtām sirēnām. Tā skaņa mums liek sarosīties, bet tad tā nozūd tālumā un mēs par to pārstājam domāt.
Bieži vien mēs mācamies, strādājam un pat nedomājam, kas notiek ar cilvēkiem mums apkārt, nedzirdam ka mūs sauc pēc palidzības un neievērojam kā mainās viņu uzvedībā, līdz kādā dienā mēs jau ejam nolikt ziedus pie viņa kapa. Un tad mēs sākam pārmest sev, kāpēc mēs nedzirdējām palīgā saucienus.
Ir sāpīgi uzināt, ja jauns cilvēks pārtrauc pats savu dzīvi, bet mūsdienās ar vien vairāk jaunieši tiek pakļauti spiedienam un atkarībām no narkotikām, alkohola, cigaretēm. un bieži vien starp jauniešiem dzirdami skarbi vārdi,pārmetumi, baumas un ciešanas, kuras ilgst vairākus gadus, līdz jaunietis nespēj izsturēt un nogalina pats sevi, bet pāridarītājs pat neiedomājas, cik tālu vinš ar to visu ir aizgājis, jo ieguvis savu popularitāti, citu iedrošinājumus otru aizkart.
Tā sacīja jaunieši
"Kad es mācījos vidusskolā un arī pamatskolā, man bieži bija depresija – kad nezināju, kā rīkoties, kad likās – neviens nemīl un nevari atrast savu vietu klasē, pat starp draugiem. Viss strauji izmainījās, kad pievērsos Dievam."
"Klasē ar audzinātāju runājām par gadījumu Rīgas Āgenskalna ģimnāzijā, kad viena meitene, kas iebrauca galvaspilsētā no laukiem, tika apcelta. Un neslava, rupjības aizgāja internetā, publiski. Pieņemu, ka var būt tāda situācija, kad cilvēks apjūk un nezina, ko darīt. Negrib mācīties, strādāt un dzīvot nabadzībā. Pats gan esmu nosvērts. Par mani varētu salikt ķengas vai visos pasaules saitos – tas būtu pa vienu ausi iekšā, pa otru – ārā."
"Man dzīvē iet tāpat kā mācoties braukt ar velosipēdu. Tu krīti vienreiz, otrreiz un tad kādu brīdi vairs neredzi tam jēgu. Tad paskaties uz augšu un saproti, ka Jēzus tevi mīl un, mīlestības caurstrāvots, vari piecelties. Klasē runājām, ka cilvēks, kurš ir nomākts, ārēji neizskatās pēc tāda. Traģisko saprot vēlāk. Arī tad, kad jau ir par vēlu."
"Par pašnāvību nedomāju. Depresija man bijusi vairākas reizes, bet tas tāds dzīves sīkums."
"Jaunieši dažkārt ir nežēlīgi. Manuprāt, vairāk jāpiedomā pie saviem vārdiem. Kas vienam neko nenozīmē, otram var nodarīt pāri."
"Divas reizes esmu mēģinājis izdarīt pašnāvību. Bija dažas situācijas, kad nesaskatīju dzīvei jēgu. Tas bija bīstami. Taču draugi, kuri neko nezināja par maniem nodomiem, kaut kā atbalstīja. Pateicoties viņiem, no maldu ceļiem esmu atgriezies pie Dieva. Daudz kas kopš tā laika mainījies.
Un noteikti tie nav vienīgie gadījumi, un noteikti ļoti liela daļa no spokiem.lv lietotājiem ir to meiģinājuši... Tā dienmžēl ir dzīves patiesība..
Cik gadījumi nav zināmi par lēcieniem no tiltiem(un nedod dievs, ja viņš nokrītot izdzīvo, gulēs uz gūltas visu mūžu), cik gadījumi nav bijuši ka cilvēki griež sev vēnas (Kāpēc to cilvēki dara horizontāli, nevis vertikāli? ), un starp šiem pašnāvības variantiem, nepiemirsīšu arī par lodi galvā. Ir tik daudz pašu slepkavības varianti, piemēram izdzerot spaini ūdeni, vai iesitot ar metāla stieni par īsto punktu pieres vidū, iecērtot sev sirdī vai vēdarā nazi. Vai noguļs un vilciena sliedēm...
Ja cilvēks brīdina tevi par pašnāvību, tad uztver to nopietni, jo ja viņš ti saka, tad prātā viņam tas ir ienācis. 
Patiesībā mēs savu dzīvi radām paši.
Ja mēs jūtamies vientuļi, tad mēs arī tādi esam, ja mēs jūtamies laimīgi, tad mūsu pasaule iekrāsosies gaišākās krāsās, bet mēs varam dzīvot arī pēc principa -uzināt, kā tas turpināsies un kāda būs mūsu nākotne.
šajā dzīvē nav nekā baudāma... tā ir elle, kur katra diena ir jānomoka. tā ir vismaz man.
''Ja cilvēks brīdina tevi par pašnāvību, tad uztver to nopietni, jo ja viņš ti saka, tad prātā viņam tas ir ienācis.''
Man pašam gan liekas, ka ja kāds saka, ka iespējams darīs pašnāvību, viņš visticamāk tajā brīdī grib tikai mierinājumus utml., es arī kaut kur lasīju, ka ja kāds grib darīt pašnāvību, viņš par to nevienam neteiks, vienkārši rīkosies, taču tie kur stāsta, ka grasās to darīt, lielākoties tā arī neizdara, viņi vienkārši gaida citu atbalstu. ;)
Vispār par vienu lietu nepiekrītu - ja cilvēks saka, ka izdarīs pašnāvību, viņš to neizdarīs. Pašnāvnieki visu izdara klusējot un nevienam neko nesakot, no neviena neatvadoties.
jā , lai tie pašnāvnieki izlasa Bībeli.. tur ir rakstīts , ka mūsu dzīvība ir svēta. ķipa Dieva dāvana.. jā
foršs raksts, vairāk tādus... 
es vēlētos ātrāk nomirt-šī dzīve man ir elle...
