Ķīna - valsts ar bezgala skaistu dabu, taču ar mums bieži vien neizprotamiem cilvēkiem. Kas tad interesants un šokējošs notiek Ķīnā?
Šokējošā Ķīna43
324
0
Ķīnā izpilda trīs reizes vairāk nāvessodu nekā pārējā pasaulē kopā ņemot. 2008. gadā Amnesty International ziņoja, ka, spriežot pēc valdības dokumentiem, Ķīnā izpildīti 1718 nāvessodi, taču pastāv bažas, ka tas gluži neatbilst patiesībai. Citi avoti ziņo, ka nāvessodu skaits varētu pārsniegt pat 6000. Precīzi skaitļi ir valdības noslēpums. Daudzi sodi tiek izpildīti tā sauktajos „nāves busiņos”, kurus radījusi Jinguan Motors. Šo nāves mašīnu radītāji saka, ka šie busiņi ir civilizēta alternatīva sodam nošaujot. Injekcija, kas tiek izdarīta cilvēku nogalina ātrāk, nesapīgāk un drošāk. Pēc viņu domām, pāreja no soda nošaujot uz nāvējošām injekcijām ir zīme, ka Ķīna veicina cilvēktiesības.
Ķīna vēl nav atbrīvojusies no Viduslaikos eiropiešu ievazātā mēra. Tikai 2009. gada Ķīnas beidza kādas nomaļas ziemeļrietumu pilsētiņas karantīnas blokādi, kurā plosījās plaušu mēris. Slimības uzliesmojums nogalināja trīs ciema iedzīvotajus. Ķīna ir pieredzējusi vairākus epidēmijas uzliesmojumus, kuru pārnēsā grauzēji un blusas, tādējādi to viegli var iegūt arī cilvēks.
Vairāk kā puse viltotu produktu Eiropas Savienībā nāk no Ķīnas. Paši populārākie viltojumu ir CD/DVD matricas. Kopumā apmēram 79 miljoni tirgū nonākušo matricu pagajušajā gadā bija viltojumi no Ķīnas. Procentuāli tas sastāda 44% no visa tirgus. Matricām seko kontrabandas cigaretes (23%), ka arī drēbes un aksesuāri (10%).
Vairāk kā 4000 bērnu tika nosaukti par „Olimpiskajām Spēlēm”, kad Ķīna gatavojās 2008. gada Olimpiādei Pekinā. Pekinas Olimpiskās spēles nebija vien visas Ķīnas lepnums – tā bija arī nacionālā apziņa, ja reiz vairāk kā 4000 bērnu tika nosaukti šī pasākuma vārdā. Vairums no 4104 bērniem piedzima ap 2000. gadu, kad Ķīna pieteicās uz 2008. gada Olimpisko spēļu rīkošanu. Ķīnieši valodā viņu vards skan „Aoyun”, kas nozīmē „Olimpiāde”. Lielākā daļa bija zēni.
Vairāk kā 700 000 000 ķīniešu dzer piesārņotu ūdeni. Ķīnā dzīvo apmēram 20% no pasaules iedzīvotājiem, taču Ķīnā ir tikai apmēram 7% no pasaules ūdens resursiem. Lai aina liktos vēl sliktāka, 90% no pilsētu pazemes ūdeņiem un 75% no visām upēm ir piesārņotas, kas nozīmē, ka apmēram 700 miljoni ķīniesu dzer piesārņotu ūdeni.
Saldējums un makaroni nāk no Ķīnas? Sasaldēta mikstūra no piena un rīsiem tika izgudrota Ķīnā ap 200. gadu pirms mūsu ēras. Taču arheoloģiskajos izrakumos tika atrasts kas interesantāks, proti, bļodiņa ar nūdelēm, kas varētu nozīmēt, ka pasta varētu nebūt uzmeistarota Itālijā, bet gan Ķīnā.
Aptuveni 200 000 000 ķīniešu dzīvo zem iztikas minumuma. Par nabadzīgiem Ķīnā uzskata cilvēkus, kuru dienas ienākumi ir mazāki par 1,25 dolāriem. Nabadzības līmenis Ķīnā 1981. gadā bija 64% no visiem iedzīvotajiem. 2004. gadā šis skaitlis bija noslīdējis līdz 10%, kas nozīme, ka apmēram 500 000 000 cilvēku ir „izlīduši” no nabadzības šai laika posmā
Ķīna katru gadu tiek lietoti un izmesti apmēram 45 000 000 000 irbulīšu pāri. Lai izgatavotu tik daudz irbulīšu, jāizlieto 1,7 miljoni kubukmetru koksnes jeb 25 miljoni koku katru gadu.
Ap 2025. gadu Ķīnā būs vismaz 10 Ņujorkas izmēru pilsētas. Ķīnas straujais urbanizācijas līmenis solās paaugstināties vēl nepieredzētos tempos. Ja šādi tempi saglabāsies, tad no 572 miljoniem pilsetās dzīvojošo 2005. gadā līdz 2025. gadam būs izaudzis līdz 926 miljoniem, taču miljrada robezu solās saniegt 2030. gadā. 20 gados pilsētās dzīvojošo ķīniešu skaits palielinātos par 350 000 000. Ap 2025. gadu Ķīnā būs 219 pilsētas ar vairāk kā vienu miljonu iedzīvotajiem. Salīdzinājumam, Eiropā ir tikai 35 miljonu pilsētas. Vēl ap 2025. gadu Ķīnā varētu tikt uzceltas apmēram 5 000 000 dzīvojamās ēkas ar kopējo platību 40 000 000 000 kvadrātmetri. 50 000 no šīm ēkām varētu būt debesskrāpji.